Saistībā ar globālo krīzi šobrīd Latvijā atgriezušies aptuveni puse no Eiropas Savienības programmas "Erasmus" studentiem. Ja marta sākumā dažādās ārvalstu augstkolās studēja aptuveni 900 jauniešu, tad šobrīd tur palikuši nedaudz vairāk kā 550. Lielākā daļa no vēl palikušajiem plāno atgriezties jūnijā un jūlijā.
Dita Traidās skaidro, ka "Erasmus" programmā ļoti rūpīgi iestrādāti modeļi dažādām riska situācijām un Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar ārvalstu un Latvijas augstskolām tos arī īsteno.
"Mūsu norādījumi augstskolām bija sekojoši, ka faktiski iespējamas trīs situācijas - vai nu palikt augstskolā, uz kuru viņš [students] ir aizbraucis, vai nu pārtraukt studijas pilnībā un atgriezties, vai nu pārtraukt uz laiku, atgriezties Latvijā un tad, kad situācija normalizējas, braukt tās turpināt," stāsta Traidās. "Visiem šiem gadījumiem mēs devām skaidrojumu, ko darīt ar izmaksām. Saprotams, ka gan repatriācijas izdevumi, gan visi izdevumi, kas saistīti ar atgriešanos, - tie visi ir atbalstāmi izdevumi, protams, tos pierādot."
Kā stāsta VIAA direktore, pārsvarā visi studenti bija saņēmuši no 80% līdz 100% no sava kopējā finansiālā granta. "Erasmus" stipendija variējas starp 420 un 520 eiro mēnesī, plus apmēram 200 eiro, kas ir valsts budžeta daļa.
"Jaunieši naudas ziņā neko nav zaudējuši. Protams, neizlietotais grants būs jāatgriež, bet tiek vērtēts -, kuri izdevumi ir neatgūstami, tie paliek, kur tie ir. Mums ir Eiropas Komisijas atļauja šos izdevumus norakstīt, un augstskolas to ļoti labi zina," uzsver Traidās.