Militārā mācība studentiem vairotu patriotismu un zināšanas, kā aizstāvēt valsti. Papildus tam pēc apmācībām tajās iesaistītie studenti saņemtu rezerves virsnieku pakāpi, jo ir šādu speciālistu deficīts - tāda informācija izskanējusi no Aizsardzības ministrijas. Aptaujātie Vidzemes Augstskolas studenti ideju par militāro mācību atbalsta, ja to piedāvās kā brīvprātīgas iesaistes programmu.
„Es uzskatu, ka tas ir ļoti labi. Tas stiprinātu mūsu valsts drošību un aizsardzību, bet es nedomāju, ka šādām militārām apmācībām jābūt obligātām,” saka 2. kursa studente Sanda Iesalniece
„Ja augstskolā ieviestu, es domāju, ka tad vairāk cilvēku iesaistītos tajā visā. Nebūtu jāiet uz atsevišķu vietu, kur mācīties un visu kaut ko darīt. Tepat augstskolā, lekciju sarakstā būtu tā kā stunda, lekcija, tad viss būtu tā, kā vajag,” piekrīt 2. kursa students Marts Brūšnieks.
Studentu vidū izskan viedokļi, ka šobrīd par militārās aizsardzības apmācībām informācijas ir maz un šāda programma sniegtu praktiskus padomus, kā rīkoties neparedzamās situācijās.
„Tas jautājums - kāda ir tā forma, kā tas tiek īstenots. Vai tas būtu jādara augstskolā? Es nezinu. Es domāju, ka mums ir pietiekami spēcīga… nu nav pietiekami spēcīga Zemessardze, drīzāk mēs varētu spēcināt to,” šaubas pauž 1. kursa students Armands Astkevičs.
Par militāro mācību programmu tiks diskutēts, savukārt 22. kājnieku bataljona komandieris Gvido Brenneris, norāda, ka Zemessardzei ir nepieciešami cilvēki, kas pārzina ne tikai kaujas lauka tehniku, bet arī politiku, ekonomiku un diplomātiju:
„Viņu tīra izvēle - vai viņš aiziet politikā vai ekonomijā. Kā es saku, mums arī ir vajadzīgi šie politiķi, ekonomisti un informācijas jomas speciālisti, kas atbalsta militārās operācijas.”
Aktuāls paliek jautājums, vai valsts spēs atrast finansējumu programmas izveidei un vai to atbalstīs citās augstākās izglītības iestādēs.
