Uzņemot studentus, ViA šogad vērojams liels pieprasījums sociālo studiju blokā, savukārt programmās "Mehatronika" un maģistra programmā "Sistēmu modelēšana", kur vajadzīgas priekšzināšanas, ir pat vairākas neaizpildītas budžeta vietas.
Tai pat laikā skolēnu zināšanas eksakto zinātņu priekšmetos – matemātikā, fizikā - kļūst aizvien sliktākas. Lai gan ir augsta motivācija studēt, tomēr redzami zināšanu robi. Līdz ar to augstskolai studijās nākas pakāpties atpakaļ vidusskolas programmā.
Zināšanu trūkumu apliecina arī liels studentu atbirums. Rektors pastāstīja, ka ir studenti, kuri vairākus gadus mēģina iesākt studijas pirmajā kursā, bet mācību gaitā atbirst.
Tāpat augstskolas rektors atzina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad mācību iestādē piesakās par 5% mazāk reflektantu. Šāda tendence saglabāšoties arī turpmāk. Krūmiņa ieskatā, galvenais iemesls tam ir demogrāfiskā situācija valstī.
Iespaidu esot arī atstājusi negatīvā informācija publiskajā telpā par augstāko izglītību. „No pašas ministrijas Roberta Ķīļa laikā diemžēl izskanēja, ka studiju programmas ir nekvalitatīvas, puse ir jātaisa ciet. Tad konkrēti nepateica, kas tad ir tās nekvalitatīvās. Ja jums veikalā ir iespēja kaut ko pirkt vai nepirkt un jums saka, ka puse no tā ir slikts, jums ir kartupeļu maisiņš, tas ir ciet un jūs neredzat, kas ir iekšā, bet pārdevējs pats, kas būtu ministrija, saka: ziniet, puse tur ir sapuvuši - jūs taču nepirksiet,” līdzībās skaidroja ViA rektors.
Krūmiņš arī atklāja, ka vērojams – studenti brauc studēt uz Igauniju. „Doktoru studijās Tartu ņem atplestām rokām pa velti mūsējos doktorantus. Jaunie, labākie prāti aiziet uz Igauniju.”
