Veiktajās pārbaudēs nepamatotu zāļu devu nozīmēšana valsts sociālās aprūpes centru klientiem netika konstatēta. Vienlaikus tika konstatētas nepilnības un trūkumi, kas liecina par būtiskām problēmām valsts sociālās aprūpes centru klientu veselības aprūpes nodrošinājumā.
„Pati galvenā problēma ir tā, kuru mēs jau norādījām iepriekš, kad tika veiktas Kalkūnu un Rūjas pārbaudes, ka sociālās aprūpes centros nav veselības aprūpes stukrtūrvienības. Pacientiem ir savs ģimenes ārsts, kurš strādā savā praksē un konsultē šo pacientu vai sociālās aprūpes centra klientu, ja tas ir nepieciešams.
Sociālās aprūpes centros ir nepieciešams lielāks nodrošinājums ar medicīnisko personālu uz vietas,” saka inspekcijas pārstāve Dace Vīksna.
Inspekcijas ārsti eksperti un pieaicinātie eksperti no februāra beigām līdz jūnijam septiņās valsts sociālās aprūpes centru filiālēs visā Latvijas teritorijā izvērtēja klientu individuālās kartes, veica klientu apskates un psihiskā veselības stāvokļa novērtējumu, izvērtēja klientu uzturēšanās apstākļus un rehabilitācijas iespējas, kā arī notika sarunas ar klientiem, sociālo aprūpes centru vadītājiem, ārstiem un vidējo medicīnas personālu. Eksperti tikās arī ar ģimenes ārstiem, kuri ambulatori sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus sociālās aprūpes centru klientiem, izrakstot nosūtījumus pie speciālistiem un kompensējamos medikamentus.
Tika secināts, ka ir nepietiekama sadarbība starp ārstiem, kuri ir darba tiesiskajās attiecībās ar sociālās aprūpes centriem, un ģimenes ārstiem, psihiatriem. Tika konstatēti pat gadījumi, kuros lēmumus par papildus medikamentu ievadi klientam vienpersoniski ir pieņēmušas medicīnas māsas pēc vienošanās ar ārstu pa tālruni.
Lai gan sociālās aprūpes centros nav Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētas veselības aprūpes struktūrvienības, vairākos gadījumos klientu/pacientu medicīniskajā dokumentācijā ieraksti ir nepieļaujami skopi vai ierakstu iztrūkst. Klientiem regulāri netiek nodrošinātas profilaktiskās apskates.
Tāpat tika konstatēts, ka ir nepietiekams personāls, kas nodrošinātu klientu ar izteiktiem kustību traucējumiem aktivizēšanu un pozicionēšanu. Nepietiekams ir arī rehabilitācijas dienesta potenciāls, jo klientiem ar vieglu (reizēm vidēji smagu) garīgu atpalicību ir nepieciešama regulāra rehabilitācija.
Atsevišķas sociālo aprūpes centru filiālēs ēkas nav nodrošinātas ar liftu, lai varētu klientus ar fiziskiem un kustību traucējumiem izvest pastaigās. Nereti vienā telpā izvietoti 5-6 klienti, kas neatbilst sociālās aprūpes institūcijām noteiktajām higiēnas prasībām. No šā gada 1.janvāra dzīvojamā – guļamistabā jānodrošina 6 m2 uz vienu cilvēku. Šauras telpas ir arī procedūru un zāļu izdales kabinetos, kas apgrūtina medicīnas personāla darbu. Sociālās aprūpes centros nav pietiekošā daudzumā sēdratu un pretizgulējumu matraču.
Inspekcija ir sniegusi rekomendācijas par nepieciešamību veikt sociālās aprūpes centru klientu grupēšanu, ņemot vērā klientu intelektuālās attīstības traucējumu attīstības pakāpi un vajadzības.
Visās valsts sociālās aprūpes centru filiālēs nepieciešams izveidot un Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēt veselības aprūpes punktus, un sakārtot veselības aprūpi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Par pārbaudēs konstatēto rakstveidā ir informēti valsts sociālās aprūpes centru vadītāji, Labklājības un Veselības ministrija.
