Ģenētiski mantots

Viena no pirmajām, kurai Latvijā pētījuma ietvaros tika veikta ģenētiskā testēšana un atklājās – jā, ģimenē tiek mantots krūts-olnīcu vēzis, ir Ingūna Skoliņa. Viņa šādu iespēju sauc par savu otro piedzimšanu.

“Šī apziņa, ka tas iet paaudzēs, man bija jau sen – kopš apzināta vecuma. Arī no tiem visiem stāstiem, ka mana vecmāmiņa agri – 48 vai 44 gadu vecumā – nomira ar vēzi. Un mammai bija. Viņas māsas bija četras, un vecmāmiņa mira, un mana mamma mira, mammas māsa otra arī mira. Un tas arī apstiprinājās, ka tas ir ģenētiski pārmantots vēzis. Un tas apstiprināja manas aizdomas, ka tas nāk līdzi ar asinīm,” stāsta Ingūna.

Savukārt Uldis Vesers bija mazs puika, kad ar vēzi nomira tētis. Viņam šķita, ka tā ir tāla pagātne, kas uz pašu neattiecas, bet izrādījās, ka attiecas gan.

“Kad man sākās pirms gadiem 15 šādas tādas veselības problēmas, es to absolūti nesaistīju ar ģimenes mantojumu. Sākotnēji neko neatrada, līdz, padziļināti pārbaudi veicot, atklājās, ka man ir pirmsvēža stāvoklis,” stāsta Uldis.

Ulda gadījumā tas bija zarnu vēzis.

Daļa pacientu – ar pārmantoti vēzi

Zarnu vēzis ir viens no audzēja veidiem, ko var ģenētiski mantot. Visvairāk pētītā ir BRCA gēna mutācija, ko visbiežāk saista ar pārmantotiem krūts un olnīcu audzējiem. BRCA - angļu valodā saīsinājumā nozīmē krūts vēzis. Taču šo mutāciju mantot var arī vīrieši, un visbiežāk šī gēna mutācija viņiem var izraisīt prostatas un arī krūts vēzi.

“Mēs varam diezgan droši pateikt, ka no visiem krūts vēžiem 3,8 procentiem ir tās biežākās mutācijas. Lai noapaļotu – četriem procentiem. Tas nozīmē, ja pagājušajā gadā mums Latvijā bijuši 1200 vēži, ir ļoti skaidrs, ka pagājušajā gadā 48 sievietes saslimušas ar krūts vēzi tās izmaiņas dēļ. Un pamatā jaunas sievietes,” skaidro Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs.

“Ja mēs runājam par krūts vēžiem, tad viņi visbiežāk staigā pārī, ja tā drīkst teikt, ar olnīcu audzējiem. Ne obligāti, bet ļoti bieži tā mēdz būt. Tāpēc bieži sauc par pārmantoto krūts-olnīcu vēzi. Bet arī šajās ģimenēs sastopas ar citas lokalizācijas audzējiem, bet ar daudz mazāku varbūtību. Pie BRCA patogēniem variantiem vīriešiem ir pastiprināts risks ar prostatas vēzi, pie noteiktiem gadījumiem vīriešiem arī paaugstināts risks saslimt ar krūts vēzi, lai gan tas ir daudz retāk,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas centra direktors Edvīns Miklaševičs.

Pieejamas analīzes un konsultācijas

Dažādu gēnu mutācijas cilvēka DNS iespējams noteikt, veicot padziļinātas analīzes.

Latvijā ar ārsta speciālista nosūtījumu valsts apmaksā BRCA ģenētiskās analīzes, un tās var veikt laboratorijā “Genera”, “Gulbja laboratorijā”, kā arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Turklāt slimnīcā jau vairāk nekā 15 gadus darbojas Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets. Tur uz konsultāciju var pieteikties jebkurš, kam ir aizdomas, ka vēzis varētu būt iedzimts.

“Tas otrs, kur visvairāk ģenētiskie testi ir pieejami, tas ir pārmantotam resnās taisnās zarnas vēzim, kas kādreiz ģimenē var kombinēties arī ar dzemdes vēzi. Tā ļoti vienkāršoti: ja ģimenē pirmās pakāpes radiniekiem ir bijuši divi resnās taisnās zarnas vēži, plus mīnus dzemdes vēzis, un viens no asinsradiniekiem jaunāks par 50 gadiem. Tas būtu tas iemesls, ka vajadzētu to konsultāciju, palīdzību meklēt,” norāda Irmejs.

Iespēja mazināt risku

Krūts vēzi ir lielākas iespējas diagnosticēt agrīni, savukārt olnīcu audzējus visbiežāk atklāj novēloti. Irmejs norāda, ka olnīcu vēža gadījumā katrai desmitajai sievietei tiek konstatēta BRCA mutācija. Tāpēc cilvēkiem ir visas iespējas jau laikus mazināt saslimšanas riskus, īpaši sievietēm.

“Tā rekomendācija būtu visām sievietēm – 20, 22, vēlākais līdz 25 gadiem atnākt uz pārmantotā vēža kabinetu un šo izmaiņu pārbaudīt. [..] Tas ir viens maziņš solis, ko šādas jaunas sievietes var izdarīt, lai tomēr to savu risku precizētu,” norāda Irmejs.

Pārbaudīties mudina arī onkoloģijas paciente Ingūna Skoliņa: “Un es arī ļoti gribu uzrunāt sievietes:

nevajag baidīties no vēža, vienkārši vajag ko darīt savā labā!”