Beidzot iegūts maģistra grāds, un diagnoze – vēzis. Tā pirmsskolas pedagoģei Andai Kivlišai dzīve sagriezās pirms diviem gadiem. Olnīcu vēzis ir nemanāms. To parasti atklāj vēlu, trešajā vai ceturtajā stadijā. Anda ir audzinātāja, nogurumu viņa saistīja ar pārslodzi, rakstot darbu un uzņemot jaunu grupiņu.
"Es vairāk to saistīju ar to, ka man bija mazie bērniņi, kas nāca no siles grupiņas, un es domāju, ka man tāpēc tas nogurums," sacīja Anda. "Un vajag uzmanību, lai pačubina, samīļo. Tas ir stress gan vecākiem, gan pedagogiem, sāku to nogurumu sajust, nespēku."
Zaļais koridors ļāva ātri veikt izmeklējumus. Ķīmijterapeite ieteica specifiskas analīzes, lai noteiktu, kurš medikaments vislabāk apturēs audzēju.
"Man ķīmijterapeite to ieteica, lai var noteikt konkrētu ārstēšanu. Šīs zāles nepieciešamas, lai slimību kontrolētu un tā neatgrieztos," paskaidroja Anda.
Ārstu konsīlijs nozīmēja ārstēšanu ar medikamentu "Olaparibum". Ik mēnesi tas maksā 4722 eiro, bet valsts viņai šo medikamentu šobrīd neapmaksā.
"Par ko bija sāpe, ka dakteri izdara neiespējamo, bet tie pārējie pakāpieni – vajag zāles. Bet valsts nepiešķir," vilšanos pauda Anda. "Un tad ir tā sajūta, vai tu valstij esi vispār vajadzīgs? Un es neesmu vienīgā tāda. Tāpēc es gribu aicināt citus pacientus neklusēt un runāt, nekautrēties. Jo mēs vairāk par to runāsim, jo pierādīsim, ka esam. Jo rodas sajūta, ka domā, – onkoloģijas centrs ir tukšs. Mums jāpierāda, ka mēs esam, un tur ir vēl jaunāki cilvēki par mani. Ir sajūta, ka valsts negrib neko ielikt, lai mēs varētu dzīvot un strādāt."
Ja Andai paliktu sliktāk, tad gan valsts šīs zāles apmaksātu. Proti, pašlaik kā pirmās līnijas zāles valsts tās nesedz. Otrajā līnijā jeb situācijai pasliktinoties – sedz.
"Man ir jāsēž kā uz pulvera mucas, jāgaida, vai es saslimšu vai ne," paskaidroja Anda. "Es uzskatu, ka jebkurām zālēm, tām būtu jābūt valsts kompensējamām."
Veselības ministrijā atzīst, ka naudas trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ medikamentus nekompensē visiem un uzreiz.
"Varētu [attiecīgo medikamentu] lietot arī pirmajā līnijā, bet, ņemot vērā efektivitātes rādītājus, piešķirot finansējumu, arī ražotāja cenu, šis medikaments nokļūst sarakstā kā 2. līnijas terapijas līdzeklis," informēja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Pēdējos divos gados papildu piešķirtā nauda vēža zālēm kritusies dramatiski.
"2018. gadā mums bija papildus seši miljoni, 2019. gadā 0,6 miljoni, 2020. gadā - 1,6 un 2021. gadā 1,1 miljons. Un par šo finansējumu mums jānodrošina viss iespējami labākais," situāciju finansēs iezīmēja Kaupere.
Tajā pašā laikā jaunām zālēm nepieciešami vismaz 28 miljoni eiro. Ja arī jaunajam onkoloģijas plānam nesekos tik biezs maks, cik nepieciešams, lūdzēju kļūs tikai vairāk.
"Skaidrs, ka bez papildu finansējuma lietas, kas saistās īpaši ar jaunu zāļu iekļaušanu, nav iespējams īstenot," atzina Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Šobrīd bez Andas vēl 23 cilvēki lūdz līdzīga veida ziedojumus, lai varētu ārstēt savu vēzi mērķēti. Ar zālēm, kas palīdz.
"Zinātnieki izstrādā zāles, ārsti piemeklē, pacienti veic dārgas analīzes, piemeklē zāles, bet valsts pasaka – nē, neapmaksājam. Ir vajadzīgi 50, 60, 70 000 [eiro], lai tu varētu dzīvot," teica labdarības organizācijas “ziedot.lv” komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne. "Ir tāda netaisnības sajūta. Kāpēc netiek veikta individuālā, uz pacientu vērstā medicīna, kas no ārsta puses jau ir, bet no valsts nav. Mums ir MK [Ministru kabineta] noteikumu diktēta medicīna."
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" dibinātāja Olga Valciņa uzsvēra, ka 24 cilvēki, kas vērsušies ziedot.lv, ir tikai drosmīgākie, kuri atļāvušies pateikt, ka viņiem ir vēzis un nepieciešama palīdzība. "Lielākā daļa nomirst klusītēm," atzina Valciņa. "Bet patiesībā Veselības ministrija ir izdarījusi grandiozu darbu. Pirmo reizi zinām, cik tieši naudas trūkst onkoloģijai – 101 miljons nākamajā gadā un vēl lielākas summas aiznākamajos gados."
Olga Valciņa, kura aliansē apvienojusi onkoloģijas pacientu organizācijas, uzskata, ka jaunais onkoloģijas plāns ir izcila ceļakarte un nauda tam būs jāatrod.
Ja ne pārdalot visu ministriju budžetus, tad pacientu rosinātā referendumā.
"Tas nav tikai Veselības ministrijai, var teikt, ka viņi var meklēt, bet visu neatradīs, ir jāmeklē visiem kopā. Sliktākais gadījums – jāorganizē referendums. Tas ir sliktākais, sarežģītākais, bet tas ir referendums par naudas pārdali onkoloģijai, jo ar 10 000 parakstiem nepietiek, lai parādītu, ka tas ir nepieciešams visai sabiedrībai," sacīja Valciņa.
Anda paļaujas tikai uz ziedotājiem – viņa tikko saņēmusi Nacionālā veselības dienesta atteikumu segt ārstu konsīlija noteiktā medikamenta izmaksas.
Pagaidām saziedotā trešā daļa no nepieciešamās summas. Andu ļoti atbalsta kolosālais kora kolektīvs, lai gan dziedāt nav spēka. Viņa lasa. Kopš diagnozes izlasījusi 121 grāmatu.
KONTEKSTS:
Latvijā ik gadu atklāJ apmēram 300 jaunus olnīcu vēža gadījumus. Salīdzinot piecu gadu dzīvildzes datus, Eiropā izdzīvo 60%, bet Latvijā apmēram 40% pacienšu. Augstie mirstības rādītāji lielā mērā saistīti ar medikamentu nepieejamību.
