Nauda jālūdz līdzcilvēkiem
Melanomas paciente Sondra Zaļupe ir starp tiem vēža pacientiem, kas pašlaik saņem valsts apmaksātu ārstēšanu. Bet ceļš līdz tam nebija viegls un ātrs. Par Sondras cīņu ar ādas vēzi "Panorāma" stāstījusi vairāku gadu garumā, arī par ceļu uz Tartu slimnīcu 2019. gadā, jo tur ārstēšanās bija krietni lētāka. Viņa divreiz lūgusi "Ziedot.lv" palīdzību, lai varētu dzīvot.
"Ja es līdz savai diagnozei pati par sevi varēju parūpēties, pati varēju nopelnīt un maksāju nodokļus, un jutos pilnvērtīgs pilsonis savā valstī, tad šajā diagnozes brīdī un brīdī, kad es sapratu, ka man ir vajadzīgi ziedojumi, es palieku nevērtīga savai valstij un man ir jālūdzas..." norādīja Zaļupe.
Pašlaik viņai katras trīs nedēļas vēnā ievada zāles, par ko valsts samaksā. Taču, ja vajadzēs kādu citu medikamentu, kas nav valsts kompensējamo zāļu sarakstā, var nākties atkal lūgt, lai izdzīvotu.
Lai runātu par vajadzību paplašināt apmaksājamo zāļu sarakstu, Sondra kopā ar asins vēža pacienti Artu Lāci un biedrību "Dzīvības koks" uzsāk kampaņu "Vēzis jāuzvar". Par kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanu onkoloģijas pacientiem visas biedrības runā jau vairāk nekā desmit gadus. Bet valsts uzskatot, ka sabiedrība būs tā, kas parūpēsies par vēža pacientu dzīvībām.
"Es tiešām esmu gatava lepni staigāt ar savu baso galvu un pateikt – mēs esam. Mēs gribam dzīvot. Mums ir sejas. Mēs esam reāli cilvēki ar reāliem dzīves stāstiem," uzsvēra Lāce.
"Es paskatījos "Ziedot.lv", cik daudz tiek vākti līdzekļi tieši onkoloģijai un onkoloģiskajiem pacientiem. Man šķiet, ja es būtu finanšu vai veselības ministre, es nudien nevarētu gulēt, skatoties uz šiem palīgā saucieniem," izteicās pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe.
Kopā izrēķinot visus aktuālos lūgumus, sanākot aptuveni miljons eiro. Un par šiem pacientiem valsts pašlaik nav gatava parūpēties. Vidēji jauna medikamenta iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā prasot vairākus gadus. Bet Covid-19 pandēmija pierādījusi, ka var rīkoties arī ļoti ātri.
"Tad valsts tur iegulda, viss kaut kas ir, naudiņa uzreiz atrodas. Viņiem, šiem Covid-19 pacientiem, negrib ļaut nomirt. Bet kāpēc grib ļaut nomirt vēža pacientiem? Tur nekas tik veikli nenotiek,"
uzsvēra paciente Lāce.
Medikamentiem onkoloģijā lūgs papildu 60 miljonus eiro
Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ik gadu vidēji 200 000 cilvēku, kuriem diagnosticēts kāds no audzējiem, saņem valsts apmaksātus medikamentus. Tiesa, onkoloģisko pacientu skaits, kas tiek pie inovatīviem medikamentiem, ir salīdzinoši pavisam neliels – nepilns pusotrs tūkstotis.
Onkoloģisko zāļu apmaksai valsts pērn tērējusi kopā gandrīz 42 miljonus eiro. No šīs summas inovatīvo medikamentu apmaksai, kas ir krietni dārgāki, taču daudz efektīvāki, atvēlēta nepilna piektdaļa – 9,3 miljoni eiro. Aizvadīto gadu laikā finansējums tieši inovatīvajām zālēm nav būtiski pieaudzis. Veselības ministrija nākamā gada budžetā vēža ārstēšanai pieprasījusi papildu 102 miljonus eiro.
"Tieši medikamentu pieprasījums ir vislielākais. Tie ir aptuveni 60 miljoni, kas ir vajadzīgi, lai iekļautu sarakstā jaunus medikamentus.
Jāņem vērā, protams, ka tas, uz ko mēs esam veikuši aprēķinus, ir šī brīža situācija. Nākamgad tirgū nāks varbūt jauni medikamenti, kas būs labāki vai efektīvāki. Bet to mēs nevaram paredzēt. Pasaulē farmācijas nozare visu laiku attīstās. Un šis medikamentu piedāvājums kļūst arvien lielāks," pastāstīja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Tā būšot politiska izšķiršanās, vai un cik lielā mērā Veselības ministrijas pieprasījumu par papildu naudu onkoloģijas pacientu ārstēšanai atbalstīt.
No vēža Latvijā ik gadu mirst aptuveni 6000 cilvēku, trešdaļa no viņiem nav sasnieguši pat 65 gadu vecumu. Onkoloģiskās saslimšanas aizvien ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā.
