Panorāma

Bērni ir, bērnudārzu nav

Panorāma

Panorāma

Vēža operāciju kvalitāte būtiski atšķiras

Vēža operāciju kvalitāte būtiski atšķiras

Latvijā vēža operācijas ir atļauts veikt vairākās slimnīcās, bet izrādās, ka pacients pat nezina, ka vienā vietā audzēju izgriezīs atbilstoši Eiropas labākajai praksei, bet citā, iespējams, tikai daļēji. Tas nozīmē, ka ar vienādu diagnozi dažādās slimnīcās operētiem pacientiem izredzes izdzīvot var būt ļoti atšķirīgas. Tas ir viens no Latvijas Televīzijas (LTV) secinājumiem, pētot vēža ārstēšanā pastāvošās problēmas mūsu valstī.

Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstība/Par!") aicina pacientus pašiem interesēties par to, kur kvalitāte ir labāka. Savukārt ārstus – ziņot par katru konkrēto gadījumu, kad pieļauta neprofesionalitāte operācijās.

Kā tiek veikta vēža operācija 

Rubrikā "Diagnoze-vēzis" lasi arī par vēža diagnostikas aparatūru Latvijā:

  • Ko Latvijā nespējam diagnosticēt?
  • Iekārtas, ko izmanto vēža diagnostikā.
  • Pacientus šķiro netaisnīgi.
  • Rindas aug, kvotu nepietiek.
Latvijas Onkoloģijas centra operāciju blokā no visām vēža operācijām Latvijā notiek lielākā daļa – ap 65%-70% operāciju.  Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs ķirurgs Armands Sīviņš piekrita LTV parādīt, kas ir tas, ar ko būtiski atšķiras kvalitatīvi veikta vēža operācija.

 

Operēta tiek 53 gadus veca sieviete, kurai ir resnās zarnas audzējs. Vēzis tiek izgriezts, un līdz šim etapam viss izskatās līdzīgi visās slimnīcās. Audzēja pamanāmākā daļa no organisma ir izņemta. Tomēr ķirurģiski vēl nav izdarīts viss, lai vēzis neattīstītos tālāk. Svarīgi ir izgriezt arī limfmezglus. Limfmezglu izņemšana ir sarežģīta. No ķirurga tas prasa ne tikai meistarību. Arī laiku un pacietību.

Taču, ja ķirurgs ir nepieredzējis, operē reti vai  mācīts pēc vecām metodēm – turēties pa gabalu no lieliem asinsvadiem, viņš limfmezglus atstāj. Vēzis turpina progresēt.

"Pie mums nāk rezidenti no citām slimnīcām, skatās, kā mēs veicam šādas operācijas, tad es esmu dzirdējis, ka viņi nekad nav redzējuši šādā veidā šo operāciju. Tas liek domāt par to, ka tur, kur viņi bija iepriekš, tā nedara," stāstīja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) ķirurgs Guntis Ancāns, norādot, ka rezidenti nākot no Stradiņa slimnīcas.

Limfmezglu atstāšanu, piemēram, kuņģa vēzim cenšoties aizstāt ar papildu apstarošanu, ko Onkoloģijas centrā uzskata par sliktu praksi, jo pacientam tā ir kaitīgāka.

"Mēs neapstarojam šos kuņģa vēža pacientus pēc operācijām tāpēc, ka visiem kā zelta standarts tiek veiktas D2 – paplašinātās limfadenektomijas," sacīja Sīviņš. Pēc viņa teiktā, visvairāk kuņģa vēža pacientus staro Stradiņa slimnīca.

Stradiņa slimnīcā savukārt pārmetumus noraida.

"Nē, es domāju, tā nav taisnība. Mēs visus šos gadījumus analizējam konsīlijos, un tur arī tie limfmezgli tiek uzskaitīti un, kā jau es minēju – visi mūsu onkoloģiskie pacienti tiek operēti atbilstoši Eiropas vadlīnijām. (..) Un, ja tāds apgalvojums ir, tad ir nepieciešami konkrēti šie gadījumi, kurus tad arī šiem ārstiem, kas par to runā, ir jāidentificē un tad arī ir jāziņo Veselības ministrijai vai arī šī informācija jāatsūta uz mūsu slimnīcu, nevis jārunā publiskā telpā par, piedodiet, kaut kādiem nekonkrētiem gadījumiem," teica Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārsta vietnieks ķirurgs Jānis Vilmanis.

Sola atjaunot Vēža reģistra darbu

Bet ko tikmēr darīt pacientam, ja operācija ir kā loterija? Kam ticēt? Veselības ministre iesaka pašiem ievākt informāciju.

"Nu – tas ir uzticēšanās jautājums. Pacients var, ja ir iespēja , laiks ļauj un ja ir spēks, protams, apvaicāties par atsauksmēm, palūkoties uz pieejamiem statistikas datiem, bet es nedomāju, ka šādā veidā un šajā formātā mēs varam pacientam šādā situācijā ieteikt kādu ļoti skaidru risinājumu. Izņemot patiešām būt informētam.. Un aptaujāt un papētīt situāciju," klāstīja Viņķeļe.

Taču ķirurgi saka: pat dokumentiem ne vienmēr var ticēt – ir limfmezgli izgriezti vai nav.

"Pēc papīriem visi to dara, bet kā tas ir īstenībā – klāt nestāv un to nepārbauda," sacīja RAKUS ķirurgs Roberts Škapars. Jautāts, kam tas būtu jāpārbauda, ārsts sacīja: "Būtu nepieciešams droši vien Vēža reģistrs. Kur reģistrē, teiksim, ārstētos pacientus un tad skatās, kāda viņiem dzīvildze. Ja, teiksim, vienā centrā tā dzīvildze ir stipri augstāka nekā otrā, bet viņi dara vienu un to pašu, tad jāskatās, kur ir problēma."

Pēc mediķa teiktā, šāda reģistra pietrūkst un to "mums ļoti vajadzētu".

Veselības ministrijā atzīst – vaina radusies pārejas procesā uz e-veselību, kad nav spējuši sakārtot datu bāzes.

"Problēmas nupat beidzot ir salabotas, plāns to novēršanai gatavs, un ir pamats apgalvojumam, ka Vēža reģistra darbs tiks atjaunots," teica Viņķele.

Bet tikmēr ministre aicina pašus ārstus neklusēt un ziņot par katru konkrēto neprofesionalitātes piemēru. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti