Eiropas valstīs mirstība ar vēzi katru gadu samazinās par aptuveni vienu procentu, tomēr Latvijā par šādu tendenci diemžēl nav iespējams runāt – tā onkoloģijas ekspertu diskusijā atzina vairāki nozares eksperti, pievēršot uzmanību tādām nozares problēmām kā nepietiekams kvotu apjoms izmeklējumiem, nepietiekami aktīva sabiedrības informēšana un nevienmērīga ārstniecības iestāžu pieejamība Latvijā. Būtiskākā interese no ārstu puses bija par iespēju samazināt rindas vēža diagnostikai.
Nozares ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) pauda viedokli, ka viens no risinājumiem būtu arī vēža diagnostikā ieviest principu – nauda seko pacientam. Tiesa, nozares eksperti bija vienisprātis, ka vienlaikus ir jācenšas panākt, lai arī lielākajās reģionālajās slimnīcās veidotos spēcīgi vēža diagnostiskas centri.
Kā norāda Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis, tas diagnostiku padarītu pieejamāku pacientiem un mazinātu Rīgas diagnostikas centru slodzi.
"Pirmkārt, iegūtu pacienti, ka viņiem nav jābrauc uz Rīgu tad, kad viņi to [diagnozi] var saņemt uz vietas. Otrkārt – arī samazināt šo pacientu plūsmu, lai ir iespēja palielināt pieejamību tiem pacientiem, kuriem nav citas vietas, kam jābūt šajos centros," teica Miķītis.
Publicitātes attēls
Tiesa, pašu reģionālo slimnīcu pārstāvji atzīst, ka gan tehnisku iemeslu dēļ, gan arī pastāvošās kārtības dēļ pacientu novirzīšana no Rīgas uz reģionālajām slimnīcām sākotnēji nebūs ļoti vienkārša.
"Pie mums krūts vēzis – mēs varam ļoti ātri izmeklēt, jo mums ir mamoloģijas centrs, mamogrāfiju var vienas dienas laikā uztaisīt, aprakstīt, var ātri uztaisīt plaušu rentgenu, viss notiek. Bet, piemēram, ja atnāk pacients, bija sūdzības, viņam uztaisa rentgenu un ir plaušu vēzis – principā plaušu vēzi var ārstēt tikai Rīgā - vai Stradiņos, vai Sauriešos. Bet arī pie speciālista mēs nesūtīsim bez nekā, vajag uztaisīt bronhoskopiju, datortomogrāfiju, un ja viņš ir ambulatorais pacients, viņš gaidīs," atzina Daugavpils reģionālās slimnīcas onkoloģijas nodaļas vadītāja Marianna Bitiņa.
Tāpat onkoloģijas eksperti vēlas, lai valsts kopējās veselības aprūpes politikas līmenī ir nepieciešams izveidot sistēmu sadarbībai starp onkologiem un citiem ārstniecības speciālistiem. Daļēji šo jautājumu būtu iespējams risināt, izstrādājot izziņas materiālus par onkoloģijas ārstniecību, kurus varētu izmantot arī citi speciālisti, norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis.
"Labi, ka būtu šī sadarbība mums ar rehabilitologiem, ka būtu rehabilitācijas kaut kāds sistēmisks, metodisks materiāls izstrādāts, un tā varētu būt arī kāda darba grupa pie Veselības ministrijas, kas ar to nodarbojas, izstrādā, un tad mēs redzam, kas kurā procesā ir galvenais, kas ko dara un kas par ko atbild," teica Princis.
Gan nozares eksperti, gan politiķi uzskata, ka onkoloģija tuvākajos gados arī būtu jāizvirza par vienu no prioritārajām veselības aprūpes nozarēm. Un viens no galvenajiem uzdevumiem būtu novērst gadījumus, kad pacienti ar aizdomām par vēzi ir spiesti gaidīt diagnostiku divus līdz sešus mēnešus.
