Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Jelgavas novadā ražos cūku pupu kraukšķus

Vēža ārstēšanai naudas būs vairāk, bet ne pietiekami

Vēža ārstēšanai naudas būs vairāk; paplašinās «zaļos koridorus» pacientiem

Problēmas onkoloģisko saslimšanu ārstēšanā nonākušas arī līdz deputātu darba kārtībai. Otrdien, 13.septembrī, veselības aprūpes jautājumiem veltītā apakškomisijas sēdē tika vētīts finansējums šai jomai un politiķi pauda gandarījumu, ka situācija uzlabojas, jo nākamgad naudas būs vairāk. 

Taču realitātē tas nebūt nenozīmē visu sasāpējušo problēmu atrisinājumu. Tā ļauj secināt gan ārstu teiktais, gan arī Veselības ministrijas pārstāvju stāstītais.

Otrdien Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē deputāti uzklausīja gan Veselības ministrijas plānus, gan nozares ekspertu bažas par situāciju vēža ārstēšanā. Latvijā aptuveni piektdaļa no visiem jaunatklātajiem vēža gadījumiem ir pēdējā stadijā, bet, lai ārstētos ar modernākajām zālēm, pacientiem jāver vaļā savs maks, jo atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvija daudzus inovatīvos medikamentus neapmaksā.

Lai ārstētu plaušu vai prostatas vēzi moderno medikamentu par valsts naudu Latvijā nav vispār, bet citiem veidiem izvēles iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Igaunijā. Tomēr mediķi uzsver, ka pieejamība šīm zālēm ir būtiska.

“Lai pagarinātu dzīvildzi pacientiem, 73% gadījumu tas ir uz jaunās modernās terapijas rēķina. Ja mēs šo moderno terapiju nelietojam, tad iespējas pacientiem uzlabot dzīvildzi un dzīves kvalitāti ir ļoti ierobežotas,” atzīst Latvijas Onkologu asociācijas valdes locekle Gunta Purkalne.

Deputāti gan secināja, ka situācija uzlabojas. Ceturtdien gaidāms Saeimas balsojums par Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses iniciatīvu "Lai vēzis būtu ārstējama slimība" papildu 10 miljonu eiro piešķiršanai onkoloģijai.

Turklāt Veselības ministrija nākamgad sola onkoloģijai novirzīt vairāk – 12,3 miljonus. Saeimas apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks ( “Vienotība”) atzīst, ka vajadzētu arī vairāk, taču būtiskākās problēmas tas atrisina.

“Tā pamatideja, ka papildu līdzekļi tiek novirzīti konkrētai lietai, agrīnas diagnostikas un arī inovatīvo zāļu ieviešanai. Tātad mēs ņemam naudu un sakārtojam vienu jomu, kas bija visbēdīgākā stāvoklī,” pauda Ražuks.

“Piemēram, sirds un asinsvadu ārstēšana ir zināmā sakārtotībā, bet onkoloģijas pacienti ir pilnīgā izmisumā,” atzina Ražuks.

Tiesa, Veselības ministrijā neslēpj, ka arī ar papildu naudu inovatīvo zāļu klāstu pārskatāmā nākotnē strauji nevarēs papildināt.

“Šajā brīdī mēs par to nevaram runāt, un mums ir jānodrošina esošā sistēma, ko esam normatīvos aktos jeb likumdošanā apsolījuši, mums ir jānodrošina tas līmenis, kas mums šobrīd ir, ko mēs arī nenodrošinām, un tādēļ ir šīs rindas un pieejamības problēmas,” sacīja ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole.

Paplašinās “zaļos koridorus”

Rindu problēmas risināšanai Veselības ministrija jau šogad sākusi ieviest tā saukto zaļo koridoru, taču pagaidām par tā efektivitāti runāt esot pāragri. Padziļināta analīze gaidāma gada beigās.

No oktobra Veselības ministrija plāno paplašināt tā dēvēto zaļo koridoru, kas nozīmē iespējas pacientiem tikt desmit dienu laikā pie ārsta speciālista vai uz primārajiem izmeklējumiem.

Iepriekš zaļais koridors attiecās pārsvarā uz skrīninga programmās iesaistītajiem pacientiem, tagad arī uz tiem iedzīvotājiem, kuru ģimenes ārstam radušās aizdomas par onkoloģisku saslimšanu.

Veselības ministrija izstrādājusi pacienta ceļa kartes jeb diagnostikas algoritmus 11 biežākās lokalizācijas audzējiem, un sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ka no 1.oktobra šos diagnostikas algoritmus iedzīvinās ģimenes ārsta aprūpes līmenī. Nauda tam paredzēta no laboratorisko izmeklējumu ietaupījumiem primārajā aprūpē.

Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja atzina, ka pozitīvi ir tas, ka “ir reāls plāns arī ar finansējumu, kas paredzēts, tie nav tikai vārdi”.

Gunta Purkalne: Par "zaļo koridoru" paplašināšanu

“Ja tas viss darbosies, tā, protams, ir ļoti laba lieta,” sacīja Purkalne.

Tomēr viņa neslēpj arī zināmu skepsi par agrīno diagnostiku, kas deleģēta primārās aprūpes ārstiem.

“Protams, laiks rādīs, iespējams, sistēma strādās, bet mums ir zināma skepse, vai līdzekļi, kas atvēlēti, būs mērķtiecīgi izmantoti, nevis vienkārši līdzekļi izmeklējumiem izlietoti un jēgas nekādas,” pauda Purkalne.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti