Vētra situāciju ar mācībspēkiem nodēvēju par bīstamu. Viena no problēmām ir atalgojums šajā jomā, bet vēl aktuālāks esot zinātniskās darbības finansējums.
Augstskolu mācībspēkiem ir ne tikai svarīgs pedagoģiskais darbs, bet arī iespējas veikt pētniecību, skaidroja Vētra. Ja šis finansējums tiktu palielināts, tad arī jaunos speciālistus būtu vieglāk noturēt augstskolās.
Kā ziņots, novembra vidū valdība apstiprinājusi sešus prioritāros zinātnes virzienus turpmākajiem četriem gadiem. Tie ir vide un klimats, inovatīvie materiāli, viedās tehnoloģijas, vietējo dabas resursu izpēte un izmantošana, kā arī latviešu valodas un kultūras izzināšana.
Izglītības un zinātnes ministrijā valda pārliecība, ka būs sīva konkurence par iespēju pildīt valsts pasūtījumus zinātnē. Savukārt zinātnieki uzskata, ka par esošo finansējumu jaunas zināšanas un konkurētspējīgas nozares nevar rasties.
Šogad bāzes finansējums zinātnei bija nedaudz vairāk kā 16 miljoni latu, Eiropas fondu finansējums divkārt lielāks - 34 miljoni.
