Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2018./2019. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 80,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā pirms gada. Taču pirmoreiz kopš 2012. gada vērojams neliels kāpums uzņemto studentu skaitā.
Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra gan šīs izmaiņas nevērtē kā ļoti būtiskas: „Palielinājums ir tik neliels, (..) ka uzskatīt, ka tur mēs varētu atrast kādu īpašu iemeslu, kāpēc ir palielinājums, manuprāt, nav iespējams. Šīs varētu uzskatīt par tādām normālām uzņemto studentu skaita svārstībām. Un te mēs varbūt vienkārši varētu drīzāk teikt, ka nevis palielinājies, bet nedaudz stabilizējies ir uzņemto studentu skaits. Jo tā ir kopējā statistika, ko dod Centrālās statistikas pārvalde,
tas varētu būt arī skaidrojams ar nelielu ārvalstu studentu skaita pieplūdumu.”
Laika gaitā tendences nav krasi mainījušās, un no šogad uzņemtajiem studentiem 15,4 tūkstoši jeb 55,8 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45 % – par valsts budžeta līdzekļiem.
Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šogad vairums pirmkursnieku (42,7 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes – attiecīgi 9,6 un 2,2 tūkstoši. Vienlaikus 2018. gadā bija vērojamas pozitīvas iezīmes inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās, kur nedaudz pieauga (par 2,6 %) uzņemto studentu skaits, tai skaitā IT un būvniecības jomās, kas allaž tiek atzītas par pieprasītākajām darba tirgū. Tikmēr arvien izteiktāka ir interese par veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmām, kurās uzņemto studentu skaits gada laikā pieauga par 5,8 %.
2018./2019. akadēmiskajā gadā izmaiņas nav skārušas izglītības iestāžu skaitu – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs: 29 augstskolās un 25 koledžās. Studentu skaits gada laikā ir samazinājies par 1,2 tūkstošiem, savukārt kopš 2015. gada – par 3,9 tūkstošiem.
Visvairāk studentu nemainīgi studē sociālo un humanitāro zinātņu programmās, kuras kopumā apgūst 33,8 tūkstoši jeb 42 % no kopējā studentu skaita,
savukārt inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,6 %. Laika gaitā ir pieaudzis arī studentu skaits veselības aprūpes programmās, kuras šajā akadēmiskajā gadā apgūst 12,5 tūkstoši jeb 15,6 % no studentu kopskaita, un piecu gadu laikā kāpums ir par 16,5 %.
Kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis teju divas reizes. Tiesa gan, 2018. gadā augstāko izglītību ieguva 15,4 tūkstoši studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 5,3 % vairāk. No tiem vairāk nekā trešdaļa jeb 5,6 tūkstoši ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās.
Tikmēr būtiski turpina pieaugt mobilo studentu skaits (studenti, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas). Šobrīd Latvijā studē 8,4 tūkstoši šādu studentu, kas ir par 11,7 % vairāk nekā pērn un par 60,8 % vairāk nekā 2014. gadā, kad pirmo reizi sāka apkopot šādu statistiku. Vairāk nekā puse (51 %) no šī studentu skaita iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu (65,9 %) ir vīrieši. Visvairāk mobilo studentu (2,2 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē.
