Jānis Vētras secina, ka daudzi jauni cilvēki nesaskata motivāciju tik lielām investīcijām. „Studijas dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, arī medicīnā ir liela investīcijas sevī – prasa relatīvi daudz laika, daudz pūļu. Un, acīmredzot, dzīves nedrošība un perspektīvas trūkums ilgtermiņā prasa vedina daudzus izvēlēties studijas, kuras ir daudz īsākā laikā – divi vai trīs gados – uzreiz var nonākt intensīvā darba tirgus apritē un pelnīt naudu, un skatīties pēc tālākiem izaicinājumiem dzīvē,” norāda AIP vadītājs.
Tādējādi ilgas, sarežģītas un smagas studijas Latvijas sabiedrībā nav tik populāras un nozīmīgas, kā relatīvi stabilākās Rietumeiropas sabiedrībās, kur šādas studijas procentuāli izvēloties lielāks studentu skaits.
Vētra gan atzīst, ka pastāv zināma ierobežotība Latvijas darba tirgū: „Mums jau arī nav tik daudz to uzņēmumu, kur pēc tam visi absolventi droši varētu atrast darbu.”
Viņš arī neslēpj, ka augstskolu starpā ir sīva cīņa par studentiem:
„Cīņa par studējošo dvēselēm sākas aizvien agrākā vecumā un, iespējams, drīz vajadzēs universitāšu bērnudārzu un pamatskolu, lai pieradinātu pie savas vides.”
Tas gan nevar nodrošināt risinājumu visu studējošo problēmām, bet tas ir signāls vēlmei studējošos labāk sagatavot augstskolai. To apliecina arī augstskolu mēģinājumi atvērt specializētās vidusskolas.
