Dienas notikumu apskats

Kremlis pieprasa paskaidrojumus no Baltā nama par Putina apsūdzēšanu korumpētībā

Dienas notikumu apskats

"KVV Liepājas metalurgs" uz laiku apturējis ražošanu

Saeimas monitoringa veicēji: Deputāti reizēm nespēj paskaidrot savus priekšlikumus

Vētot valsts sagrābšanas pazīmes, pētnieki secina – deputāti reizēm nespēj paskaidrot savus priekšlikumus

Projektā „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze” pētot Saeimas darbu divu mēnešu garumā, projekta īstenotāji – “Sabiedrība par atklātību – Delna” un „Providus” – konstatējuši vairākus gadījumus, kad deputāti nav spējuši pamatot savus priekšlikumus svarīgiem likumprojektiem. To viņu vietā darījuši privātā sektora pārstāvji, tādējādi radot jautājumus par priekšlikumu patiesajiem autoriem.

Sabiedrība par atklātību „Delna” un „Providus” piektdien, 29.janvārī, iepazīstināja ar pirmajiem secinājumiem, kas radušies, divu mēnešu garumā monitorējot Saeimas darbu. Projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze” autori uzsver, ka šajā laikā novērots ļoti atšķirīgs darba stils dažādās Saeimas komisijās. Viņi secinājuši, ka būtu nepieciešams domāt par to, kādas prasības tiek izvirzītas priekšlikumiem, ko deputāti iesniedz dažādiem likumprojektiem.

„Providus” pārstāvis Valts Kalniņš uzsver, ka viens no projekta mērķiem ir atrast veidus, kā vairot sabiedrības uzticību Saeimai: “Paļāvība uz to, ka parlaments ir godīgs, Latvijā tradicionāli ir ļoti zema. Pēdējā KNAB pasūtītajā aptaujā tikai 21% iedzīvotāju ir pauduši viedokli, ka Saeima jautājumā par korupciju ir godīga.”

Divu projekta īstenošanas mēnešu laikā Saeima strādājusi pie 31 likumprojekta un lēmusi par piecu amatpersonu iecelšanu. Par pirmajiem secinājumiem stāsta „Providus” pētnieks Olafs Grigus: „Monitorings sākts novembrī, pirmais posms ir novembris-decembris, par kuru šobrīd ir apkopoti rezultāti. Šajā laikā ir aplūkots 31 likumprojekts un piecas amatpersonu iecelšanas.

Lielākajā daļā likumprojektu nav novērotas valsts sagrābšanas pazīmes, bet trijos likumprojektos ir. Tātad, šie likumprojekti ir: grozījumi par Akcīzes nodokli, grozījumi Enerģētikas likumā un grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.”

Kā iemeslu, kādēļ minēto likumprojektu izskatīšanas gaitā konstatētas valsts sagrābšanas pazīmes, pētnieks min deputātu iesniegtos priekšlikumus, kuru nepieciešamību paši nespēj pamatot. Vienā gadījumā priekšlikumu autors pat nav ieradies uz komisijas sēdi, lai aizstāvētu savus priekšlikumus.

Grigus dalījās ar saviem novērojumiem par to, kā Saeimas Cilvēktiesību komisijā tika apspriesti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi, kurus Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija nosūtījis otrreizējai caurlūkošanai: „Tas, kas bija novērojams Saeimas komisijā bija, ka deputātu vidū bija diezgan liels apjukums par to, kādā procedūrā šie grozījumi būtu pieņemami, un netika īpaši diskutēts par būtību, par iemesliem, kāpēc likums ir atgriezts otrreizējai caurlūkošanai. Šajā procesā aktīvi piedalījās privātā sektora pārstāvji, kuri gan, kad viņiem pajautāja, protams, atklāja, kādas intereses viņi pārstāv. Šajā diskusijā šie privātā sektora pārstāvji uzņēmās tādu kā līderības lomu.”

Tikmēr bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) norāda, ka lobēšana ir normāls process, bet tas ir jādara atklāti. „Lobēšanas process, proti, ieinteresēto organizāciju, ekonomisko grupu un uzņēmēju iedarbība uz lēmumu pieņēmējiem, vai tā būtu Saeima, vai Ministru kabinets, ir absolūti normāla darbība. Nav normāli, ka šāda iedarbība notiek slepus, un vēl nenormālāk ir, ka neviens par to nezina un mēs tikai pēc pieņemtajiem lēmumiem redzam, ka tie ir par labu vienai vai otrai cilvēku grupai,” pauda Loskutovs.

Jāatgādina, ka diskusijas par to, kā padarīt atklātākus lobēšanas procesus, Latvijā norit jau gadiem ilgi. 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti