„Protams, potenciālie riski ne vienmēr sakrīt ar reālajām problēmām, bet bija gadījumi, kad tas ir sakritis," saka Valsts zāļu aģentūras speciālists Sergejs Akuličs. Aģentūras rīcībā esošā statistika liecina, ka zāļu reeksporta kopapjoms ir nedaudz pieaudzis.
„Reeksports atšķirībā no cita veida eksporta procedūrām, nes tiešu risku pacientu veselībai, jo ārvalstu ražotāji, gatavojot piegādes konkrētas valsts tirgum, šobrīd mēs runājam par Latviju, sagatavo konkrēto sūtījumu, lai pietiktu vietējiem pacientiem konkrētā laika periodā. Ja pēkšņi kāds no tirgus dalībniekiem bez reģistrācijas apliecības īpašnieka un ražotāja informēšanas izved uz citām valstīm latviešu pacientiem paredzētās zāles, mēs tiekam pakļauti riskam," saka Akuličs.
Noteikt pārlieku stingrus ierobežojumus medikamentu reeksportam nebūtu lietderīgi. Taču, iespējams, nozari regulējošajos normatīvajos aktos varētu tikt iekļauti papildu kritēriji, tādējādi nosakot, kādos gadījumos ir iespējams ierobežot reeksportu. Piemēram, varētu ierobežot valsts kompensējamo medikamentu sarakstā iekļauto neaizvietojamo medikamentu reeksportu.
„Citreiz mainās patēriņa struktūra un konkrētās zāles vairs nav nepieciešamas vietējā tirgū. Un ir tikai atbalstāmi, ka tās tiek aizvestas un pārdotas citā tirgū, kur tās ir nepieciešami. Ir jāsaprot, ka mums ir svarīgi iegūt visu pušu atbalstu Veselības ministrijas iniciatīvai par to, ka ir jābūt mehānismam, kā ierobežot būtiski nepieciešamo zāļu izvešanu no valsts, ja tas var apdraudēt vietējo pacientu veselību," norāda Valsts zāļu aģentūras speciālists.
Vienlaikus Valsts zāļu aģentūrā uzsver, ka potenciālie ierobežojumi nekādi neskartu Latvijas zāļu ražotājus, kuri lielāko daļu saražotās produkcijas eksportē uz citām valstīm.