Mīļdzīvnieku pieprasījums Covid-19 ierobežojumu laikā ir audzis tik ļoti, ka Latvijas patversmes un šķirnes dzīvnieku audzētāji vairs nespēj apmierināt pieprasījumu, novērojusi Latvijas Veterinārārstu biedrība. Līdz ar to vetārstu praksēs arvien vairāk nonāk no nelegāliem pārpircējiem un ievedējiem iegādāti dzīvnieki, kas nereti ir sliktā veselības stāvoklī.
''Lielākoties mēs šos gadījumus atklājam jau brīdī, kad dzīvnieks ir saslimis. Tāpat daļā gadījumu dzīvnieki neatkopjas pēc nelegālas transportēšanas, jo viņi ir nosaluši, nav pietiekoši ēduši un ir atūdeņojušies. Ja agrāk mēs kā profesionāļi jutām, ka cilvēki paši ir sašutuši par šādām situācijām, kurās viņi ir apkrāpti, tad šobrīd diemžēl mēs redzam, ka cilvēki apzināti iegādājas dzīvnieku nelegāli.
Iespējams, viņi negrib dzirdēt, ka tas kucēns ir braucis, iesviests fūrē starp kaut kādām kastēm, bet tieši to tas nozīmē, jo kucēns divu mēnešu vecumā Latvijā nevar iebraukt legālā veidā,''
stāstīja Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.
Biedrība aicina pircējus rīkoties atbildīgi, izvēloties reģistrētu kucēnu pirkšanas vietu, lai izvairītos no slimu un pārāk mazu kucēnu iegādāšanās.
''Šie nevakcinētie kucēni, kas nāk ar viltotiem dokumentiem vai vispār bez tiem, viņi var ievazāt dažādas infekciju slimības kā parvovīruss. Nereti cilvēki pat nezina, kādas vakcinācijas tam dzīvniekam vispār iepriekš ir veiktas, un mēs nevaram pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību,'' norādīja Konopore.
PVD apstiprināja, ka uz Krievijas un Baltkrievijas robežas mājdzīvnieku imports pieaudzis kopš aizvadītā gada sākuma un biežāk fiksēti arī labturības pārkāpumi. Pērn 20 gadījumos dzīvnieki atgriezti izcelsmes valstī, un martā bijuši pieci šādi gadījumi, norādīja PVD Robežkontroles departamenta speciāliste Iveta Zemniece.
''Šie pārvadātāji, lai pēc iespējas vairāk dzīvniekus ievietotu transportā, ignorē kompetentās iestādes atzīšanas pamata principus. Viņš to licenci varbūt pat ir ieguvis, bet pēc tam to transportu ierīko savai ērtībai, nedomājot par dzīvnieku labturību, kas mēro lielu ceļu ar risku, ka būri var slīdēt, apgāzties un dzīvnieks var savainoties.
Tāpat vienā sprostā konstatēti vairāki dzīvnieki saspiesti bez iespējas piecelties vai pagriezties.
Ņemot vērā, ka pēdējie sūtījumi bija ar galamērķi Polija, tad tika pieņemti lēmumi sūtīt atpakaļ uz Baltkrieviju, jo tas ir īsāks ceļa posms un rada mazākas ciešanas dzīvniekiem,'' stāstīja Zemniece.
PVD atgādina – gan tad, ja suns vai kaķis ieceļo Eiropas Savienībā kopā ar savu īpašnieku, gan tad, ja dzīvnieks ir komerciāls sūtījums, kuru ieved dzīvnieku pārvadātājs, ir jāievēro dzīvnieku labturības prasības – sprostiem jābūt pietiekami lieliem, vienā sprostā nedrīkst būt vairāki dzīvnieki, jābūt nodrošinātai pietiekamai ventilācijai, barībai un ūdenim.
Iedzīvotājam, pērkot Latvijā dzimušu suni vai kaķi, pārdevējam jāvaicā dzīvnieka pase, un dzīvniekam ir jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā. Savukārt jebkuram legāli ievestam dzīvniekam jābūt vismaz trīs mēnešus un 21 dienu vecam, un ievedējam jāspēj uzrādīt oficiālu izcelsmes valsts veterinārā dienesta izsniegtu sertifikātu par dzīvnieka ceļošanu.
