Pie Latvijas Kara muzeja turpmāk būs apskatāma visa zināmā Uzvaras parka vēsture – no 1621. gada līdz šodienai. Izstāde sākta veidot jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Muzejā uzskata, ka par parka nozīmi un vēsturi ir jārunā arī pēc okupācijas pieminekļa nojaukšanas.
"Uzvaras parka un okupācijas pieminekļa demontāža savā ziņā bija kā tāda mūsu latviešu pašapziņas atmoda. Bet tas bija tikai tāds komats. Mums jāturpina par to runāt, jāturpina atgādināt.
Muzejam ir svarīgi savu saturu iznest arī ārpus muzeja. Ārpus telpām un lai saturs ir pieejams 24/7. Un par šo Uzvaras parka izstādi – tā tiks saglabāta ilgtermiņā," stāstīja Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere.
Izstādes autors vēsturnieks Ainis Lociks atgādināja, ka parka vēsture ir daudz senāka par padomju laikiem. Apkopojot notikumus, to centies uzsvērt.
"Daudziem tas būtu pārsteigums, ka šo parku par Uzvaras parku nodēvēja 1923. gada 6. septembrī par godu uzvarai pār Bermonta armiju jeb rietumu Krievijas brīvprātīgo armiju. Respektīvi – padomju režīms izmantoja tos nosaukumus, kuri tika pielietoti neatkarīgajā Latvijā 20 gs. 20.–30. gados kā Uzvaras parks vai vēlāk kā Uzvaras laukums pēc 1936. gada. Tad šajā gadījumā tas tā kā cilvēku prātos aizmirstas, ka šie nosaukumi tika pielietoti neatkarīgajā Latvijā un tagad rada asociāciju ar padomju režīmu. Tādā veidā viņi mēģināja [panākt], lai sabiedrība aizmirstu par šiem neatkarīgās Latvijas simboliem," stāstīja vēsturnieks.
Katrs režīms, kāds bijis Latvijā, mēģinājis sabiedrību ideoloģiski ietekmēt, sacīja vēsturnieks. Šādas iezīmes no Krievijas puses redzamas tagad arī Ukrainā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc izstādi finansiāli atbalstīja Aizsardzības ministrija.
"Tas bija piemineklis visai šai vardarbībai, kas kaut kādā mērā mums asociējas ar pašreizējo karu Ukrainā. Jo mēs jau dzirdam, ka Krievijas ideologi cenšas iznīcināt Ukrainu kā valsti, Ukrainu kā tautu, lai nebūtu viņu uz zemes virsas. Tas ir tas, ko šis piemineklis, šis simbols simbolizēja," sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").
Vēsturniekam gan nav skaidrs, kāpēc ar nojaukšanu tik ilgi gaidīja. Tā ideoloģiskā nozīme un tas, kādu varu pie tā slavināja, visiem sen bija skaidrs.
"Būtībā šis piemineklis tika uzbūvēts faktiski jau padomju režīma norieta laikā un faktiski visu šo laiku ir nostāvējis neatkarīgā Latvijā. Tas būtu jautājums politiķiem, kas bija pie varas līdz šim," norādīja Lociks.
Taču parka nosaukums nav jāmaina, atkārtoti uzsvēra vēsturnieks.
"Šī teritorija kā Uzvaras parks tika nodēvēta 1923. gadā. Mums nav jāņem vērā, kā to dēvēja padomju režīms, jo tas ir parks Latvijas uzvarai pār Bermonta armiju. Un tā tas [nosaukums] būtu arī jālieto nākotnē," sacīja vēsturnieks.
Pagaidām par parka vēsturi var lasīt tikai latviešu valodā. Muzejā sacīja, ka līdz nākamajai vasarai tiks sagatavots tulkojums angļu valodā.
