Ulmaņlaiki iegūluši atmiņā kā zaudētā paradīze, un nostaļģija pēc tās joprojām ir saglabājusies, Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras. Diskusija” sacīja vēsturnieks Kaspars Zellis, diskutējot par Kārļa Ulmaņa nozīmi.
Ulmaņlaiki un Ulmanis kā tāds pārsniedz autoritārā simbola robežas – ar to saprot visu 20.-30.gadu Latviju, un mūsu atmiņā šis laika periods kopumā ir iezīmējies kā zaudētā paradīze, ko centāmies atgūt Atmodas laikā. Nostaļģija pēc zaudētās paradīzes ir saglabājusies,” sacīja Zellis.
Viņš uzsvēra, ka ne visi, kas uzskata Ulmani par izcilu politiķi, ir autoritārisma piekritēji. „Var vērot vēl vienu fenomenu – autoritārisms nāk modē, kad sabiedrībai ir ļoti smagi laiki un piedzīvo krīzi,” norādīja vēsturnieks, piebilstot, ka mūsdienu politiķi var izmantot „autoritārisma kārti un simbolus”, lai vairotu atbalstu.
Savukārt kultūras pētnieks Deniss Hanovs pauda, ka Ulmaņlaiki nebija zelta laikmets, jo personiskā brīvība un izvēle tomēr bija ierobežota. Tādēļ vajadzētu pārvērtēt to, kā konstruējam savu pagātni. „Sabiedrība nevar būt pieaugusi, ja neieskatāmies spogulī un neredzam problēmas,” viņš teica.
Pēc pētnieka domām, pašlaik Latvijas sabiedrībā ir maz spilgtu personību, tāpēc tādas tiek meklētas, bet attiecībā uz Ulmani, par kuru tomēr ir maz kritikas, vajadzētu pētīt arī sliktās puses.
Māksliniece Kristīne Bicāne uzskata, ka Ulmanis mūsdienās ir kļuvis par mitoloģisku personību, un tas ir bīstami. „Piesardzīgi jāizturas pret vadonisma vēlmēm sabiedrībā,” viņa norādīja.
Tikmēr komponists Zigmars Liepiņš uzsvēra, ka Ulmanis tomēr ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas politiķiem, jo viņš ir radījis Latvijas valsti.
15.maijā aprit 80 gadi kopš Ulmaņa apvērsuma, par kuru joprojām dalās vēsturnieku viedokļi.
Raidījumu "100g kultūras. Diskusija" var noskatīties šeit!
