“Šobrīd Saeimā iesniegts Personas datu apstrādes likums, un atšķirībā no Eiropas [Personas datu] regulas, kur 153.pantā teiks, ka zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem personu datus, iespējams, drīkst apstrādāt, Latvijas Personas datu apstrādes likumprojektā nekas par to nav teikts.
Tā ka cenzūras draudi Latvijā pastāv; tad apstāsies vēstures zinātnē pētījumi,
ja nevarēsim minēt personu datus un par tiem stāstīt Latvijas vēstures kontekstā,” norādīja Bambals.
Savukārt, komentējot nesaskaņas ar Datu valsts inspekciju, kā rezultātā VDK darbības izpētes komisijas lēma pārtraukt pabeigto darbu elektronisku publicēšanu Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē, komisijas loceklis tomēr pauda, ka pētījumu publicēšana turpināsies.
Jau ziņots, ka VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, bet jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
