Tam piekrita arī jurists, viens no savulaik par „čekas mantojuma” likumu atbildīgajiem Linards Muciņš. Viņš uzsvēra, ka „čeka” Latvijas teritorijā pastrādājusi daudz noziegumu, un vainojami bija ne tikai aģenti un informatori, kuru vārdi atrodas „čekas maisos”, bet galvenokārt tie, kas deva pavēles – Latvijas kompartijas vadība, čekas vadība Rīgā un Maskavā, kā arī Maskavas partijas līderi.
Viņš pauda nožēlu, ka nekas nenotiek un šie noziegumi netiek pienācīgi izmeklēti. Lai gan daļa informācijas ir slepena, Muciņš pauda, ka vēsturnieki varētu strādāt arī ar slepeno informāciju un pēc tam publiskot tikai sabiedrībai svarīgos secinājumus, kā darbojas VDK, ko tā pastrādāja Latvijas teritorijā.
Jansons savukārt uzsvēra, ka nav kategoriski jāpanāk „čekas maisu” publiskošana, bet daudz svarīgāka ir sistēmas izpēte. Viņš atzina, ka liela daļa dokumentu pašlaik ir Krievijā, bet ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, turklāt daudz dokumentu ir arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcība.
Jādod sistēmas atklāsmes, parādot, kā deva pavēles un kā izpildīja, kā pastrādāja noziegumus pret cilvēci un kontrolēja sabiedrību, norādīja Jansons.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Saeimas deputāti konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumu projektu, kas paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju padomju laikā. Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas šā gada 3.jūnijā, un tas nozīmētu, ka bijušie čekisti varētu ieņemt līdz šim aizliegtos amatus. Savukārt par „čekas maisu” atvēršanu pašlaik nav plānots spriest.
