Nevar aizvērt acis uz to, ka daļa krievu sabiedrības pie Uzvaras pieminekļa dodas ne tikai pieminēt kritušos, bet arī atbalstīt Krievijas impērijas ideju. „9.maijā būtu skaidri un gaiši mūsu augstākajam amatpersonām jāpasaka, ka tad [1945.gada 8.-9.maijā] bija mūsu valsts otrreizēja okupācija,” norāda Jansons.
Viņš arī uzsvēra, ka daļa krievu valodā runājošās sabiedrības būtu ļoti grūti pārliecināt par latviešu skatījumu uz šiem svētkiem. Viņš akcentē, ka cilvēki, kas savulaik iebrauca Latvijā ar uzskatu, ka viņi šo zemi ir atbrīvojuši, ieradās ar sajūtu, ka viņiem ir privilēģijas. Tādos gadījumos ir uzsākt dialogu.
Savukārt sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns pauda, ka abām pusēm tomēr vajadzētu meklēt platformas, uz kurām būtu iespējams rast kopīgu valodu. Viņš akcentēja, ka latvieši krievu valodā runājošo iedzīvotāju svētkus pieņem vairāk nekā krievu valodā runājošie – latviešu svētkus. Uz to Jansons piebilda, ka latvieši ir toleranti, jo atšķirībā no krievu valodā runājošiem, nestāv 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa un nekliedz „Jūs, esat komunisti un slepkavas!”
Abi pētnieki tomēr atzina, ka būtu nepieciešams atrast kopīgu valodu. Krievu valodā runājošajai sabiedrības daļai gan bieži vispār nav pat iespējas uzzināt latviešu valodā runājošo skatījumu uz notikumiem Otrā pasaules kara laikā.
