Viņš stāstīja, ka Latvijā ir saglabājusies ne tikai VDK kartotēka, bet arī VDK elektroniskā datu bāze – skaitļojamā mašīna ar lielām lentām, kurā ir 8000 VDK aģentu un informatoru ziņojumi par 36 tūkstošiem personu.
„Sabiedrībā šī diskusija jau no deviņdesmitajiem gadiem ir vērsta pilnīgi nepareizā virzienā – uz vienu šo 4500 cilvēku kartotēku, uz zemāko līmeni, uz VDK informatoriem," kritiski sacīja Jansons, norādot, ka „virs informatoriem stāvēja virsnieki, kas apzināti gāja uz darbu VDK un tur strādāja".
Pēc vēsturnieka domām, VDK kartotēka ir jāpublisko tikai ar zinātniskiem komentāriem.
„Vajadzētu publicēt, pirmkārt, galveno vainīgo totalitārās kontroles un represiju īstenošanā – Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas locekļus, VDK kadru darbiniekus, un tikai ar zinātniskiem komentāriem, izskaidrojot VDK darbību un ko katrs aģents, informators veica VDK, arī šo aģentūras kartotēku. Izmest pliku kartotēku sabiedrībai apēšanai - tā tiešām būtu birku likšana," uzskata Jansons.
Viņš uzsvēra, ka zinātniskie komentāri līdz šim nav tapuši, jo valsts nav bijusi tajā ieinteresēta.
Fundamentāli zinātniska pētījuma nav, jo politiķi visu šo laiku ir pārbijušies," viņš teica.
Tādēļ valstij būtu jāizveido institūcija, kas šo informāciju – zinātniski pamatotu - sagatavo publiskošanai.
Arī Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) uzskata, ka „čekas maisi" ir jāatver un jānosaka atbildīgā institūcija, kas sagatavos kārtību, kā tiks publiskota šī informācija. Šai institūcijai arī jāpiešķir finansējums un jānoteic darbības laiks – 2015.gada 1.janvāris.
Parādnieks uzsvēra, ka vēlreiz atliekot „čekas maisu" publiskošanu, problēmas tikai samilzīs. „Tā ir sāpīga lieta, ar ko ir jātiek skaidrībā. Mēs notīrīsim laukumu reizi pa visām reizēm. Mums jāievieš skaidrība un jādzīvo tālāk," aicināja deputāts, uzskatot, ka vēl lielāku naidu un šķelšanos rada neskaidrība par „čekas maisu" saturu.
Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Valda Zatlera (Reformu partija) preses sekretārs Mārtiņš Etkins, paužot Zatlera viedokli, skaidroja, ka „čekas maisus" nevajag atvērt, un viens no galvenajiem iemesliem ir nepilnīgā kartotēka. Atverot „čekas maisus", cilvēkiem tiktu piekarināta birka „stukačs".
Sabiedrības pārstāvji, kas bija ieradušies uz raidījumu, pauda dažādus viedokļus – „čekas maisi" jāved uz miskasti; to atvēršana sāktu raganu medības un veicinātu naidu. Savukārt viens skatītājs uzskata, ka „maisus" izmanto, lai politiķi kārtotu rēķinus savā starpā.
Totalitārisma seku dokumentēšanas centra informācija liecina, ka no 1953. līdz 1991.gadam ar VDK sadarbojās aptuveni 24 000 cilvēku, taču Latvijas valsts rīcībā ir tikai VDK kartotēka par astoņdesmito gadu periodu ar 4500 aģentu personas datiem.
Saeima divas reizes ir lēmusi par LPSR VDK aģentu vārdu publiskošanu, bet toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šo likumu divas reizes neizsludināja un atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Patlaban Saeimā tiek skatīts Nacionālās drošības komisijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz nepubliskot «čekas maisus» vēl 30 gadus un atstāt tos Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā.
