“Sēlija ir viena no Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm, kas nes seno sēļu mantojumu Daugavas kreisajā krastā. Sēlijai ir tā priekšrocība, ka tai ir savs karogs, bet nav ģerboņa atšķirībā no citiem kultūrvēsturiskajiem novadiem,” pastāstīja muzeja “Sēlija” speciālists Jānis Dzimtais.
To pamanījuši arī Saeimā, kā arī Valsts prezidenta kancelejā, iesakot arī Latviešu vēsturisko zemju likumā ierakstīt – Sēlijai jāizveido savs ģerbonis. Šobrīd gan pašiem sēļiem vēl nav pietiekami daudz ideju, bet iniciatīvu uzņēmusies “Stendera biedrība”, kurā apvienojušies gan vietējie, gan Sēlijas atbalstītāji Rīgā.
Viņuprāt, ģerbonī varētu būt attēlots Zemgales ģerbonī redzamais alnis, tikai ar pavērstu skatu nevis uz rietumiem, bet austrumiem, kā arī nevis uz zila, bet sūnzaļa fona.
Heraldikas komisija diskusiju par ģerboni plāno sākt nākamnedēļ.
“Stendera biedrība” ir nolēmusi labot šo kļūdu un ir Heraldikas komisijai iesniegusi savus priekšlikumus. Es domāju, ka viens no variantiem ir šis pats alnis,” komentēja “Stendera biedrības” valdes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs.
“Ļoti svarīgi būtu, ka šis piektais ģerbonis, kas veidotos kā kultūrvēsturiskā apgabala ģerbonis, ka tas iekļautos heraldiskās valodas sistēmā. Katrā gadījumā šim ģerbonim ir jātop ļoti ciešā sasaitē un kontekstā ar Sēlijas ļaužu, kopienas, pārstāvju dalību,” uzsvēra Heraldikas komisijas priekšsēdētaja vietniece Ramona Umblija.
Heraldikas komisijā prognozē, ka process nebūs ātrs, to nevajag sasteigt, bet likumdevēji rosina noteikt termiņu – 2022. gada septembris. Kopumā no likuma sēļi gan sagaida ne vien ģerboni, bet arī praktisku palīdzību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
“Sēlija ir tas reģions, kas ir tāds kā malā atstumts. Arī tūrisma ziņā. Piemēram, ja Jelgavai ir kaut kādi projekti, Jelgava paņem visu, bet Sēlijai nepaliek nekas pāri,” norādīja biedrības “Sēļu klubs” vadītāja Ilma Svilāne.
“Šobrīd visi reģioni piedalās Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas Valsts mežu” atbalstītajās kultūras programmās, kas ir Vidzemei, Latgalei, Zemgalei un Kurzemei. Šeit vajadzētu iekļaut piekto programmu, kas atbalstītu tieši Sēlijas kultūras projektus,” piebilda muzeja “Sēlija” speciālists Dzimtais.
Pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma apstiprināšanas pusgada laikā Kultūras ministrijai būs jāizstrādā attīstības plāns, kā likumā noteikto ieviest dzīvē.
