Dienas ziņas

Slimnīcām būs jātur 15% brīvu gultu

Dienas ziņas

Lietuvā 735, Igaunijā 101 jauns saslimšanas gadījums

Trūkst laukakmeņu bruģēšanas speciālistu

Vēsturiskā bruģa atjaunošanu Aizputē kavē speciālistu trūkums

Aizputē bijusi pirmā iela, kas 19. gadsimta 30. gados tikusi noklāta ar bruģakmeni. Padomju gados bruģis daļēji demontēts un ielā ieklāts asfalts. Šoruden ielā tiek atjaunots vēsturiskais laukakmeņu bruģis. Darbi nenotiek tik raiti, kā iecerēts, un tas saistīts ar laukakmeņu bruģēšanas speciālistu trūkumu.

170 metru garās Jāņa ielas bruģēšanai nepieciešams vismaz 200 kubikmetru laukakmeņu. Aptuveni puse no tiem uzieti zem asfalta kārtām, bet pārējie savākti no apkārtējiem laukiem. Tā kā katrs akmens ir savādāks gan pēc platuma, gan augstuma, vispirms tie jāsalāgo, tad jānostiprina, lai veidotos gluds un noturīgs ielas segums.

Laukakmeņu bruģēšana ir fiziski smags roku darbs, līdz ar to arī lēns process. Būvdarbu vadītājs Normunds Zellis atzina, ka darbi iekavējas un varētu notikt daudz raitāk, ja vien būtu atbilstoši speciālisti.

"Ir jau tā, ka vecie bruģētāji, kas ir, tie ir. Jaunie klāt nenāk, jo jaunie tādu fiziski smagu darbu mācīties negrib. Ir bijis, ka divas trīs dienas pabruģē un nevēlas to darbu, iet citur," stāstīja Zellis.

Laukakmeņu bruģēšana ir senā arodprasme, ko šobrīd lielākoties tikai teorētiski apgūst profesionālajās izglītības iestādēs topošie ceļu būves speciālisti. Iespējams, pieprasījums darba tirgū būtu, taču diez vai to izvēlētos mūsdienu jaunieši, vērtēja Saldus tehnikuma direktores vietniece Iveta Kunkule.

"Jaunieši negrib tādas smagas profesijas mācīties un negrib arī strādāt. Bruģētājs kā profesija mums nav, bet mēs iekļaujam šo sadaļu savā izglītības programmā. Mums ir vienkārši tikai informatīvi, kā tas tiek darīts. Un ir objekti, kur jaunieši kopā ar darba devējiem to dara," klāstīja Kunkule.

Seno amatprasmju saglabāšana, to pielietošana mūsdienās kļūst aizvien problemātiskāka, arī laukakmeņu bruģa ieklāšana, atzina Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP).

Kā viens no risinājumiem varētu būt meistarklašu rīkošana

"Ja tas pieprasījums un vajadzības ir vairākās vietās, tādas meistarklases jārīko. Jārīko arī tāpēc, lai to arodu neaizmirstu," sacīja NKMP vadītājs Juris Dambis

Jāņa iela Aizputē`būs otrā iela, kas iegūst vēsturisko laukakmeņu klājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt