Panorāma

Ukrainas atbrīvotajās pilsētās dzīve aizvien sarežģīta

Panorāma

Panorāma

Vēstures un kuģniecības muzejā atminas barikāžu laiku

Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 1991. gada barikādēs pildīja svarīgu lomu – tas ļāva barikāžu dalībniekiem sasildīties, tāpat muzeja telpās notika arī slavenā maizīšu smērēšana. Lai pārrunātu pirms 32 gadiem notikušo, muzeja esošie un bijušie darbinieki svētdien, 29. janvārī, tikās uz sarunu.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 1991. gada barikāžu laikā atradās teju notikumu epicentrā. Muzejs atrodas blakus Doma laukumam, un tā kopējā kompleksā toreiz vēl ietilpa Rīgas Doms. Muzejs un tā darbinieki šajā laikā pirms 32 gadiem pildīja ļoti praktiskas un barikāžu norisei ārkārtīgi svarīgas funkcijas.

"Muzejnieki saprata, ka te ir sabraukuši no visām Latvijas malām cilvēki, pilna Vecrīga ar cilvēkiem, kuriem nav kur palikt, ir ziemas laiks.

Ir janvāris. Tātad ir kaut kas jādara. Viņi sāka ar tējas vārīšanu, tad sāka vest te produktus un sākās šī slavenā maizīšu smērēšana,"

stāstīja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Lukašēviča.

Savās atmiņās par notikumiem 1991. gada janvārī svētdien muzeja telpās dalījās bijušie un esošie muzeja darbinieki. Viņu lomas barikāžu laikā bija dažādas – dažiem tika uzticēts darbs virtuvē, kur notika nepārtraukta tējas vārīšana un maizīšu smērēšana.

"Visu laiku jau tā doma, ka tu nedari... tas nav kā brokastīs maizītes smērēt. Tu to dari cilvēkiem, kas ir tur ārā, aukstumā. Vienkārši likās, ka tas ir tiešām vajadzīgs darbs," norādīja bijusī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbiniece, barikāžu dalībniece Ligita Kalniņa.

Barikāžu laikā darbs iekštelpās pieprasīja pietiekami daudz enerģijas. Gan cilvēku, gan arī, piemēram, siltuma un elektrības. Par to, lai energoresursu apgāde nepārtrūktu, barikāžu dienās viens no galvenajiem atbildīgajiem bija muzeja ilggadējais darbinieks un alpīnists Imants Zauls.

"Visa tā saimniecība – apkure un elektrība, pie visām pārslodzēm viss bija jānodrošina Doma baznīcā cauru diennakti. Nu un plus tam vēl mēs kā alpīnisti bijām iesaistīti gaisa novērošanā. Bija tepat mūsu kolēģi uz radionama jumta, mēs te pa Doma baznīcas jumtu, pa torņiem.

Mums bija tāds kā uzdevums – ja kaut kas būs, lai mēs sekotu kaut kādām karaspēka pārvietošanām vai krievu karaspēka kustībai," atzina Zauls.

Lielākā daļa muzeja darbinieku barikāžu laikā mājās nebija vispār. Viss laiks aizritēja, strādājot Rīgas centrā, paēdinot un sasildot barikāžu dalībniekus. Šodienas tikšanās laikā pārrunāto muzejs plāno iekļaut savā arhīvā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti