"18.novembris jau ir kļuvis par tradīciju, jo, kopš šī vēsturiskā datuma, ir pagājis pietiekami ilgs laiks. 18.novembrī ir parāde un salūts, bet 4.maijā tādu notikumu nav," skaidro vēsturnieks. Tādējādi jaunieši ļoti maz domājot par 4.maiju kā par svētkiem, bet kā par brīvdienu. Tas saistāms arī ar to, ka šī 4.maija ideoloģija nav skaidri noformulēta.
"Pēc 10 gadiem viss būs savādāk. Tendence ir uz to, ka ir pagājis pietiekama laika distance, lai paskatītos uz šiem notikumiem ar lielāku svinību," prognozē Arājs un norāda, ka laiks visu saliks pa plauktiņiem.
Arājs atklāja, ka viņš partiotismu skolā māca regulāri aktualizējot patriotisma jautājumu. Tā piemēram, 11.novembrī Arājs ar klasi vienmēr apmeklējot Brāļu kapus vai dodas uz Kara muzeju. Kopumā viņš uzskata, ka jaunatne ir patriotiska un to, ka šīs ekskursijas atstāj uz jauniešiem ietekmi viņš redz pēc "acīm un sajūtām".
"Patriotisms nav racionāls, tas ir sajūtu līmenī. Tāpat kā mīlēt. Nevar iemācīt milēt, bet var ieaudzināt," saka skolotājs.
Arājs gan uzskata, ka patiesi patrioti nav tie, kas to bļaujot izrāda. "Izrādīšanās nes līdzi pārspīlētas emocijas un pārspīlētas darbības. Cilvēks kam tas patriotisms ir sirdī parasti neiet, nebļauj un nekliedz saukļus. Ja tas būtu itālis, es tam noticētu. Bet latviešu mentalitāte - mēs jau esam vairāk uz iekšu vērsti," saka Arājs.
Svētku un patriotismu Arājs aicina meklēt laiku pavadot ar ģimeni. "Iziet pastaigāt gar jūru, parkā.. bet visiem kopā. Tur arī rodas šī sajūta," saka vēstures skolotājs.
