Uz jautājumu, vai Krievijas militārās mācības "Zapad" neliecina par gatavošanos kādam uzbrukt, vēstnieks atbildēja, ka Krievija pati allaž saka, ka tās ir tikai mācības. Taču Latvijai rodas jautājumi par to, kāpēc šajās militārajās mācībās nebija pieaicināts neviens novērotājs no rietumvalstu puses, tostarp no NATO.
"Tā ir labā prakse. Lai neradītu otrajai pusei kaut kādu nervozitāti, parasti uzaicina otras puses pārstāvjus, lai paskatās, kas tad šajās mācībās notiek," skaidroja Riekstiņš.
Vēstnieks sacīja, ka Krievijas līdzšinējā politika kopš Krimas aneksijas liek NATO strādāt pie nepieciešamiem aizsardzības plāniem, lai rūpētos par reģiona drošību.
Runājot par nesen notikušajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām, kurās atkal uzvarēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina partija "Vienotā Krievija", vēstnieks sacīja, ka vēlēšanas nav atbildušas starptautiskajiem standartiem.
"Mēs redzējām visus šos mēnešus bezprecedenta vēršanos pret citādi domājošiem, pret opozicionāriem, tādējādi samazinot godīgu konkurenci.
Daudzi cilvēki, kas vēlējās izvirzīties šajās vēlēšanās, tika noņemti no trases. Redzējām ļoti spēcīgu vēršanos pret neatkarīgiem medijiem, faktiski likvidējot iespēju politiskam plurālismam," sacīja Riekstiņš.
Pēc viņa teiktā, "administratīvajiem soļiem pretim stāv likumdošana". Proti, ja Krievijai ko pārmet, tā norāda, ka tas tiek darīts saskaņā ar likumdošanu. Patlaban opozīcijas iespējas ko mainīt valstī ir ļoti ierobežotas, vērtēja Riekstiņš.
"Mums ir jāapzinās, ka jebkādas izmaiņas, kādas varētu būt iespējamas Krievijā, tāpat kā jebkurā citā valstī ir pašu iedzīvotāju rokās. Viņiem pašiem, ja būs griboši kaut ko mainīt, ir tā pirmā kārts, kas ir jāizspēlē," uzsvēra Latvijas vēstnieks Krievijā.