„Man vēl negribētos lietot vārdus „Aukstais karš”, bet kaut kas līdzīgs tam notiek. Tas ir tāds laiks, kad draudzība un pozitīvais, uz ko es cerēju, ir ļoti maz mūsu attiecībās,” atzina vēstniece.
Pēc viņas teiktā, Krievijas plašsaziņas līdzekļi nemitīgi izplata propagandu, ka Eiropa ir Krievijas un Krievijas tautas ienaidnieks.
„Cilvēki patiesi sāk baidīties, kā tas kādreiz bija padomju laikos, ka ļaunie Rietumi dara visu, lai iznīcinātu Krieviju, Krievijas tautu un cilvēkus, lai viņi pēc iespējas sliktāk dzīvotu. Bieži vien šī attieksme ir jūtama ikdienā. Ja agrāk Latvija tika uzskatīta par draudzīgu valsti, tad tagad mēs esam daļa no Eiropas, no ļaunajiem Rietumiem un piedalāmies Krievijas iznīcināšanas globālajā uzdevumā,” sacīja diplomāte.
Tieši izskaidrošana, ka Eiropa un Latvija nav ienaidnieks, ir visgrūtākais vēstnieces darbā, tiekoties ar cilvēkiem Krievijā.
„Informācijas telpa ir ļoti piesātināta ar vienu viedokli un cilvēki nesaprot, kas notiek. Mans uzdevums ir izskaidrot, kas tieši nav Rietumiem pieņemams, kas ir problēma starp Krieviju un Eiropu, kāpēc ir iestājies tāds sasalums mūsu attiecībās,” stāstīja Kurme.
Pēc viņas teiktā, pašlaik Krievijā ir līdzīgi kā padomju laikos – cilvēki ļoti vēlas zināt, kas notiek aiz mūra, un kultūras sabiedrība lūdz Rietumus nepagriezt viņiem muguru.
„Krievi, pat neslēpjot, saka, ka mums šobrīd ir grūti laiki, lūdzu, nepagrieziet mums muguru. Te es atkal runāju par Krievijas kultūru un sabiedrību, jo Krievija nav viens cilvēks. Krievijas kultūras cilvēki ļoti turas pie mums un citām Eiropas valstīm, viņi vispār ir ļoti mobilizējušies, lai nepazaudētu atbalstu. Viņi gaida mūsu atbalstu un lūdz, lai mēs nenovēršamies no viņiem, jo viņu vaina tajā, kas notiek, ir ļoti limitēta,” norādīja vēstniece.
Tāpēc Latvijas uzdevums ir nepazaudēt sakarus ar šiem cilvēkiem.
„Šis konflikts nav ne mēnešu, pat ne dažu gadu jautājums, es domāju, ka tas ir diezgan ilgs konflikts.. Kultūra ir tās saites, kas vienmēr mūs ir glābušas, tā ir joma, kurā sadarbojoties spēj tikt uz priekšu un pārdzīvot grūtus laikus,” viņa uzsvēra.
Diplomāte arī uzskata, ka tieši no Krievijas prezidenta Vladimira Putina lielā mērā ir atkarīgs, cik ilgi šis konflikts turpināsies.
„Tā ir nevēlēšanās atzīt savas stratēģijas sakāvi, un šīs valsts vadītājs līdz pēdējam turēsies, bet neatzīs, ka šī nu reiz ir bijusi ļoti liela kļūda,” teica vēstniece.
