„Ja hipotētiski pieņem, ka būs lēmums par bāzes izveidi Lietuvas, Latvijas vai Igaunijas teritorijā, tas nozīmēs jaunu etapu bruņošanās sacensībā, kas prasīs atbilstošu rīcību no Krievijas," sacīja Vešņakovs.
Viņš skaidroja, ka NATO bāzes būtu „pie mūsu mājas sliekšņa, kas nes sev līdzi draudus”. Šāda scenārija bīstamība slēpjoties tajā, ka „šīs bāzes kontrolēs nevis Latvijas valdība, bet cilvēki, kas atrodas desmitiem tūkstošu kilometru attālumā no Latvijas”.
Latvijas iedzīvotāji tad kļūšot par šādas politikas ķīlniekiem, secina Krievijas vēstnieks.
Iepriekš Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) atzina, ka pēdējo piecu-desmit gadu laikā notiek nepārtraukta NATO un Krievijas bruņošanas sacensības. Krievija atvēl aizvien lielākas summas aizsardzības jomai, modernizējot savus bruņotos spēkus, ražojot jaunus ieročus, atjaunojot militāras bāzes.
Arī vēstīts, ka lēmumu par NATO austrumu flanga nostiprināšanu plānots pieņemts septembrī gaidāmajā alianses samitā Velsā.
Gan Latvijā, gan Polijā jau ir papildus izvietots ASV militārais kontingents. Latvijā atrodas 150 gaisa desanta karavīri no ASV armijas 173.kājnieku brigādes kaujas vienības.
Tāpat tuvāko trīs mēnešu laikā Latvijā plānotas vizmas piecas mācības, kurās piedalīsies karavīri no 8-10 NATO dalībvalstīm. Uz rudenī gaidāmajām mācībām Baltijas valstīs un Polijā ASV plāno sūtīt ap 600 karavīru, kā arī "M-1 Abrams" tankus, kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportierus.
