Veselības reformu prioritāte - vēža ārstēšana; nozare un pacienti reformas sauc par caurumu lāpīšanu

Nākamā gada budžeta prioritāte ir veselība. Starptautisku organizāciju eksperti kaunina Latviju par mazo finansējumu tik būtiskajai nozarei un norāda – gandrīz katrs septītais iedzīvotājs vispār nesaņem veselības aprūpes pakalpojumus izmaksu, attāluma un gaidīšanas laika dēļ. Veselības ministrija plāno reformas, bet gan nozare, gan pacienti tās sauc vien par budžeta caurumu lāpīšanu.

Veselības aprūpes glābšana uz parāda

Pieminētā bēdīgā statistika par to, ka daudziem cilvēkiem veselības aprūpe nav pieejama attāluma, izmaksu un rindu dēļ, mudinājusi veselības nozari sākt sarunas par nepieciešamību palielināt tās maku. Garās diskusijās vēl šī gada pavasarī Finanšu ministrija un arī Eiropas Komisija akceptējusi naudas iepludināšanu uz valsts budžeta deficīta rēķina.

Šāds lēmums, kas faktiski nozīmē aizņemšanos un tātad parādu, nenāca viegli.

“Budžeta deficīta palielināšanu es pats personīgi neatbalstu, jo tomēr mēs mēģinām sakārtot mūsu fiskālo telpu un iet uz bezdeficīta budžetu,” tā iepriekš intervijā LTV “Rīta panorāmai” atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

“Tas ir pareizais ceļš, jo cik nopelnām, tik naudas arī ir jāizmanto, jo jebkurš budžeta deficīts ir aizņemšanās, un tas nozīmē, ka tā vai savādāk mums tāpat būs jāatrod līdzekļi, kā to aizņēmumu atdot atpakaļ, un tāpēc tas, manuprāt, nav pareizi,” toreiz pauda Vējonis.

Prezidents norādīja - lai saņemtu papildu naudu, nepieciešams precīzs reformu plāns. Turklāt īpaši bažīgs viņš bija tāpēc, ka pašam, savulaik ieņemot aizsardzības ministra amatu, Eiropas Komisija, ar kuru valsts budžets jāsaskaņo, deficīta palielināšanu atteikusi. Par spīti tam, ka ministrijai bijis detalizēts plāns, kā ieguldīt valsts drošības stiprināšanā.

Prezidents, kura teiktajam gan ir tikai ieteikuma raksturs, šādu politiku neatbalsta.

Arī Fiskālās disciplīnas padome neatbalsta valdības vēlmi palielināt budžeta deficītu, lai finansētu veselības aprūpes reformu.

“Mēs noteikti iestājamies par to, ka veselības aprūpes reforma ir vajadzīga, ka cilvēki nesaņem adekvātu aprūpi, bet nedrīkst to darīt uz nākamo paaudžu rēķina,” norāda finanšu uzraugs, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Padome budžeta deficītu aicinājusi nepalielināt arī iepriekš un uz to uzstāj arī tagad, kad budžets ir teju gatavs un pēc divām dienām svinīgi tiks nogādāts parlamentā.

“Ja mēs turpināsim aizņemties naudu šiem mērķiem bezatbildīgi, mums nākamajām paaudzēm var izveidoties tik lieli parādu slogi, kurus ekonomika jau vairs viegli nespēs kompensēt,” brīdina Platais.

Neraugoties uz šādām bažām, Eiropas Komisija šoreiz budžeta deficītu atbalstījusi, solot turēt roku uz pulsa un pārliecināties, ka naudai sekos strukturālas reformas.

Šis un vēl budžeti diviem nākamajiem gadiem ir izņēmuma gadījumi, saka komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile. Latvijai naudu aizņemties atļauts tāpēc, ka starptautiskas institūcijas sakārtot veselības aprūpi rekomendē jau vairāku gadu garumā. Taču kādas būs šīs reformas? Ko iegūs pacienti, mediķi, un kā tieši tērēs 34 miljonus? Tie ir vēl līdz šim plaši neiztirzāti jautājumi.

Nākamā gada prioritāte – onkoloģija

Veselības ministrijas sagatavotajā sešu lappušu garajā prezentācijā par budžeta prioritātēm, kas sagatavota budžeta izskatīšanai, vispirms izcelta ministres prioritāte – onkoloģija. Vēža pacientu ārstēšanai nākamgad tērēs papildu 12 miljonus eiro jeb gandrīz trešo daļu saņemtās naudas. Tā būšot iekšēji sistēmiska reforma, attīstot vēža pacientu ārstēšanos, sākot ar slimības sākumstadiju un beidzot ar hroniskiem slimniekiem.

Veselības ministres biroja vadītāja Dace Preisa gan norāda, ka, izskatot budžetu Saeimā, izmaiņas var notikt, un, visticamāk, notiks, taču prioritātes un potenciālie ieguvumi ir zināmi.

“Centrā visam ir pacients, un tā komanda, kas strādā ar viņu, dažādos brīžos piesaistās tad, kad ir nepieciešams. Ir svarīgi, kurš to visu tur. Šobrīd mūsu sistēmā tas ir ģimenes ārsts, kurš seko sava pacienta veselībai, ja tur kaut kas ir noticis un palīdz viņam orientēties visā tajā,” skaidro veselības ministre Anda Čakša.

“Lielākā naudas summa, es teiktu, no visa kopējā, kas ir 12 miljoni, ir iezīmēti tieši šo onkoloģisko procesu sakārtošanai. Tur arī klāt ir gan e-veselības lietas, gan izvērtēšana, kurās vietās šie onkoloģiskie pakalpojumi tiek sniegti, gan viss pārējais,” stāsta ministre.

Čakša onkoloģiju izvirzījusi par savu prioritāti ministres amatā. Jāatgādina, ka pagājušais, 2015.gads, dēvēts par Onkoloģiskās modrības gadu, bet dižas reformas pērn tā arī netika iedarbinātas. To sola darīt Čakša.

“Mums ir ļoti jāstiprina sava ģimenes medicīna, lai iedzīvotājam ir pieejams savs ģimenes ārsts, lai viņš ir ne tikai pieejams, bet viņš var viņu konsultēt gan par veselīgu uzturu, gan par aktīvu dzīvesveidu, gan novērtēt riskus, novērst šos riskus, pieņemt pirmos lēmumus attiecībā pret izmeklējumiem. Saprast, kurā brīdi ir vajadzīga cita veida konsultācija, cita veida izmeklējumi, ar kuriem vairs nevarētu tikt galā,” klāsta ministre.

Viņa lepojas, ka jau no šī gada 1.oktobra varējusi sākt pirmās reformas onkoloģijā. Kopš šī mēneša ģimenes ārstiem, ja viņiem rodas aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, ir tiesības pacientam izsniegt nosūtījumu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai desmit darba dienu laikā. Turklāt šādus izmeklējumus veic un apmaksā ārpus rindas.

Jaunas rindas šāda kārtība neveidošot, jo ārstiem arī pašlaik esot kapacitāte veikt vairāk izmeklējumu, taču līdz šim tam pietrūcis naudas. Arī Pasaules Bankas un OECD eksperti savos pētījumos norādījuši: nauda pirmkārt jāiegulda tā, lai palīdzētu iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām.

Pacientu ieskatā – bedrīšu lāpīšana vien


“Tas ir kā mums uz Latvijas ceļiem. Nevis ceļu uzceļ vai renovē tā, lai var braukt pa to vēl 100 gadus, bet aizber bedrīti. Bedrīti aizbērt arī nav slikti, bet ir jābūt ar skatu nākotnē, kā to ceļu renovēt pilnībā, un veselības aprūpē tāpat var teikt, par onkoloģisko aprūpi īpaši runājot,” pretrunīgo veselības aprūpes budžetu nākamajam gadam vērtē onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības „Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.

Papildu nauda diagnostikas izmeklējumiem, kompensējamiem medikamentiem un citām programmām, aizlāpot vien bedri budžetā, kas katru gadu krājusies, nerēķinoties ar to, ka pacientu skaits palielinās – tā situāciju raksturo Berķe.

“Tomēr uz izmeklējumiem ir ļoti ilgi jāgaida,” saka Berķe, norādot, ka ilgi jāgaida arī uz izmeklējumiem pēc akūtas ārstēšanas beigām.

Berķe Veselības ministrijas piedāvājumu nesauc par reformu, bet cer, ka, iespējams, nākamgad vismaz kvotas nepieciešamiem izmeklējumiem nebeigsies jau augustā, bet pietiks visam gadam.

“Būtiskākie iebildumi ir tādi, ka budžets aizvien neatbilst starptautisku organizāciju ieteikumiem un labai starptautiskai praksei. Proti, nākamgad nebūs 3,25% no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei,” saka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Mediķi nemierā ar citu pacientu atstāšanu novārtā

Tieši mediķu arodbiedrība ir izteikti neapmierināta ar nākamā gada valsts budžeta plānu un sola atkārtotus protestus. Reforma skars un ietekmēs ārstu darbu, taču ar ārstiem iespējamās izmaiņas vispār neesot pārrunātas, un mediķi nav mierā ar ministrijas ieceri izcelt tieši vēža pacientus, pārējos slimniekus atstājot otrajā plānā.

“Diemžēl šie naudas izlietošanas virzieni arī ar mums nav apspriesti. Es būtu visai piesardzīgs, prioritizējot vienas nozares un atstājot ēnā citas, jo galvenais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības. Kāpēc mēs nerunājam par tām?” retoriski vaicā Keris.

Saskaņā ar šī gada jaunākajiem “Eurostat” datiem, Latvijā 915 cilvēki uz katriem 100 000 iedzīvotāju miruši no asinsvadu slimībām un vēl 462 cilvēkiem nāve iestājusies sirds slimību dēļ, bet ļaunais audzējs uzveic 300 cilvēkus uz katriem 100 000 gadā. Turklāt arodbiedrība pauž vilšanos par to, ka uz budžeta vērtēšanu Saeimā netika ielūgti.

“Mūs neviens uz turieni neaicināja. Par spīti tam, ka mēs esam iesnieguši Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai savus priekšlikumus par situācijas uzlabošanu veselības aprūpē un arī par nākamā gada budžetu,” saka Keris.

“Diemžēl jāsaka, ka šobrīd sociālais dialogs, ko realizē Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, norit bez arodbiedrību iesaistīšanas,” viņš secina.

Saeimas atbildīgās komisijas deputātiem pats būtiskākais, ka ministrei vispār ir piedāvājums un ir, par ko balsot. Tāds iespaids rodas pēc tam, kad detalizētās sarunās neviens neielaižas, sakot, par reformām viss skaidrs un viss atbalstāms.

“Mēs noklausījāmies par prioritātēm un tā tālāk. Deputātiem bija ļoti daudz jautājumu ministrei. Mums tagad komisijai viedoklis ir vienāds ar veselības ministri,” atzīst komisijas priekšsēdētāja Aija Barča no Zaļo un Zemnieku savienības

“Es domāju, ka mēs tagad esam saņēmuši ļoti plašu informāciju gan no ministres, gan no citiem klāt pieaicinātiem ekspertiem,” piekrīt arī komisijas priekšsēdētājas  biedrs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība).

Ar pieaicinātiem ekspertiem deputāts domā Pēteri Apini no Latvijas Ārstu biedrības un citus Veselības ministrijas ierēdņus, jo tikai viņi pieminēti komisijas sēdes protokolā.

Par mediķu algām nākamgad nerunā

Bet kā plāno tērēt atlikušos miljonus? Bez jau minētās onkoloģijas un rindu mazināšanas kopumā vēl plāno veikt kvalitātes mērījumus par piedāvātajiem pakalpojumiem un pārrēķināt izmeklējumu tarifikācijas.

Pašreizējās cenas par izmeklējumiem un operācijām veidojot novecojusi tarifikācija, un cenas neatspoguļojot pakalpojumu patiesās izmaksas. Tāpēc privātās klīnikās par vienu un to pašu manipulāciju mēdzam maksāt vairāk nekā valsts slimnīcās. Šādi Veselības ministrija iecerējusi papildināt to ieņēmumus, kas nozīmē, ka, visdrīzāk, pakalpojumi pacientiem kļūs dārgāki.

Interesanti, bet arī tas, ka ģimenes ārstiem turpmāk būs iedzīvotājiem jāstāsta par veselīgu uzturu un dzīvesveidu, iekļauts reformu grozā, jo ģimenes ārsti esot galvenās pacienta kontaktpersonas, kuras saslimšanas un arī nāves varot novērst laikus. Iesaistīt ģimenes ārstus profilakses pasākumos iesaka arī OECD.

Trešā reforma, kas, šķiet, ir pieminēta jau gandrīz pēdējos desmit gadus, bet aizvien nav notikusi, ir e-veselība. Tā atslogotu birokrātiju un mazinātu rindas, ļaujot izvairīties no dubultiem vai nevajadzīgiem izmeklējumiem.

Naudas ieguldīšana rindu mazināšanā, ļaujot palielināt ārstniecības iestāžu kapacitāti, ir pareizais virziens, saka mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Tomēr citas iepriekš pieminētās idejas naudas izlietojumam viņš nesauc par prioritārām. Rindu mazināšana esot cieši saistīta ar mediķiem, kuriem šajā plānā nav paredzēts algas pieaugums, un tas ir būtiskākais nozares iebildums nākamā gada valsts budžetam.

“Veselības aprūpe ir komandas darbs, un ikviens šīs komandas posms ir pietiekami svarīgs - gan ģimenes ārsti, gan slimnīcu personāls, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības personāls. Veselības darbinieku algas ir nepamatoti zemas, tāpēc viņi pamet nozari,” atgādina Keris.

“Raugoties uz to, Veselības ministrija negrasās nozarei kopumā nākamā gadā darba samaksu paaugstināt. Tas ir nopietns trūkums,” viņš piebilst.

“Nākamajā gadā, tas gan nav šajos 34 miljonos, ir arī minimālās algas celšana, kas ir pieci miljoni šobrīd budžetā ieplānoti. Tas tiks ielikts tiešām tarifā iekšā, lai tajās vietās, kur ir šī minimālā alga,   tā tiktu izlīdzināta,” saka veselības ministre.

“Minimālā alga tiek celta visā valstī. Iegūs visa valsts. Vai tāpēc mediķiem ir jājūtas īpaši novērtētiem? Protams, ka nē. Tā ir nepamatota aizbildināšanās,” iebilst Keris.

Ministrija:  reformas prasa laiku

Šķiet, ka gan pacientiem, gan ārstiem taisnība, atsevišķus uzlabojumus varam sagaidīt, tomēr lielākoties aizdotā nauda tiks izmantota sen nerisinātu problēmu sakārtošanai un budžeta caurumu aizlāpīšanai.

8,2 miljonus tērēs norēķinu deficīta segšanai. Būs gan arī papildu izmeklējumi, ilgi solītā e-veselība un veselīgas dzīves propaganda no ģimenes ārstiem, taču kardinālu izmaiņu kopējā aprūpes sistēmā jeb strukturālas reformas, kādas piedzīvojām ekonomiskās krīzes laikā, gan nebūšot un laikam arī neesot vajadzīgs, teic Valdis Keris.

“Es domāju, ka būtu jābeidz šo vārdu vienkārši lietot kā tādu modes lietu, bet ir beidzot patiešām jāsāk pienācīgi investēt nozarē, kura ir pareizi uzbūvēta; to apstiprina arī ārējā starptautiskā audita rezultāti, bet tā cieš no hroniskas mazasinības, no hroniska, nepietiekama finansējuma,” saka Keris.

“Milzīgā naudas badā, protams, var mētāties no vienas puses uz otru, dzēšot ugunsgrēkus, bet kopējo situāciju radikāli tādā veidā uzlabot nevarēs. Mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par investīcijām,”  norāda Keris.

Lielas pārmaiņas jau pēc gada gaidīt nevaram, saka arī ministre. Reformām esot nepieciešami vairāki gadi. Konkrēti nākamgad ieguvēji būšot 22 tūkstoši pacientu, kas saņems primāro onkoloģisko diagnostiku, un vēl citi pacienti, kas saņems papildu izmeklējumus ārpus garajām rindām, un vēl tie, kas iegūs kompensējamās zāles.

 

“Tad, kad es to izstāstu, tas izklausās ļoti ātri izdarāmi. Visām tām lietām, ko es nosaucu, tā normāli ir vajadzīgi divi trīs gadi. Lai mēs to nevis tikai uzzīmētu, bet arī realizētu dzīvē,” atzīst ministre.

“Veselības ministrijas uzdevums ir uzlikt lielo politiku, tātad šo stratēģisko skatījumu, kuri ir tie virzieni, kas mums ir jāsakārto, un tātad pakļautības iestādēs, kuras strādā pie konkrētiem projektiem, protams, ir atbildīgas un par visiem datumiem. Ja mēs skatāmies uz e-veselību, tur šobrīd laika grafiks ir salikts pa minūtēm, lai mēs līdz 1.decembrim varam panākt funkcionējošu e-recepti un e-darbnespējas lapu,” klāsta ministre.

Nepieciešams skaidrs mērķis

Ministrija ne tikai rakstot papīrus, bet reformas pakāpeniski realizējot arī praksē. Bet piektdien, kad finanšu ministre nākamā gada budžeta portfeli no rīta nesīs uz Saeimu, mediķi ieplānojuši rīkot otro atkārtotu protesta akciju.

“Latvijā man ir brīnišķīga pļauja! Oficiāli! Jā, daži no deputātiem ir vienkārši brīnišķi un lieliski. Jā, tik tiešām, mūsu valstī pat izkapts vairs nav vajadzīga,” tā iepriekšējās protesta akcijas septembra beigās pie Saeimas sludināja akcijas tēls “Zaļā nāve”.

Jau piektdien „Zaļās nāves” tēlu simbolizēs zaļš paklājs, ko mediķi aicinājuši izritināt finanšu ministrei zem kājām, lai svinīgāka un ērtāka iešana.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile saka, la Latvijai jauniegūtie miljoni jātērē daļēji budžeta lāpīšanai, vienlaikus panākot arī strukturālas reformas, kādas pašlaik plānos nav redzamas.

Kā to paveikt, tā esot valsts individuāla izvēle. Ja reformu nebūs, tad tikšot apdraudētas visas pārējās nozares, kurās arī ieguldīta Eiropas nauda, un tādu nav mazums. Var nākties maksāt naudassodu un šķirties no turpmākas piekļuves Eiropas fondiem.

“Apmaiņā [pret budžeta deficīta palielināšanu] ir strukturālās reformas. Paredzot šos  līdzekļus, veicot reformas, iezīmējot budžetā, ir skaidri jānorāda, kuri naudas apjomi ir paredzēti reformu īstenošanai, kuri ir paredzēti tekošo izdevumu apkalpošanai,” saka Dagile.

“Līdz ar to tas nav vienkārši vairāk naudas, uz kā rēķina var palielināt valsts deficītu, tās ir konkrētas lietas, kas ir darāmas, lai gan šobrīd, gan arī pēc gadiem pieciem septiņiem un desmit, veselības aprūpes joma būtu ilgtspējīga un sakārtota,” skaidro EK pārstāve.

Bet prezidenta Vējoņa atziņa intervijā „Rīta panorāmā”, šķiet, apliecina vēl kādu Latvijas īpatnību. Iepriekš veselības nozare atstāta otrajā plānā, jo nebijis naudas, bet galvenais, skaidru mērķu arī nebijis.

“Nu droši vien, ka tas mums tā vēsturiski veidojies, ka tad, kad mums ir ļoti konkrēts kāds mērķis, ko mēs vēlamies sasniegt, tad mēs spējam koncentrēties, izpildīt tos nosacījumus, lai šo mērķi sasniegtu. Tas vienkārši vēlreiz apliecina to, ka mums regulāri ir jābūt kaut kādiem mērķiem,” uzskata prezidents.

   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt