ĪSUMĀ:
- Veselības aprūpei nākamgad paredz papildus 86 miljonus eiro.
- Nozare: papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro.
- Ministre: Nozarei atvēlēta nauda no kopumā papildus pieejamiem 215 miljoniem.
- Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasa Saeimai rast papildu naudu.
- Slimnīcas brīdina: augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu.
- Slimnīcu biedrība pieļauj: daļa no finansējuma varētu būt jāsedz arī pacientiem.
Nākamā gada budžeta projektā šobrīd paredzēts – veselības joma ir vienīgā funkcija vispārējos valdības izdevumos, kuras daļa no iekšzemes kopprodukta paredzami mazināsies. Faktiskos skaitļos gan pieaugums būs jebkurā gadījumā.
"Redzot kopējo fiskālo telpu, šo slaveno fiskālo telpu, protams, sākās tādas džungļu cīņas par to, kurai nozarei un cik pienāktos. Nākamais bija apelēt pie tā, ka veselības nozare un veselības aprūpe ir svarīga visās politikās. Tāpēc arī no šīs 215 miljonu [papildu līdzekļu] esošās fiskālās telpas [piešķirti] tika 85,6 miljoni," iepriekš skaidroja veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta").
Pieaugums nav pietiekami liels, uzskata nozares pārstāvji.
Papildus jau iezīmētajam finansējumam būtu nepieciešami vēl apmēram 220 miljoni eiro.
"Tāpēc mēs ar Slimnīcu biedrību esam nolēmuši kopīgi vērsties pie Saeimas deputātiem ar aicinājumu nepieļaut tāda budžeta apstiprināšanu, kurā būtu tik liels veselības aprūpē nepieciešamo līdzekļu iztrūkums," otrdien uzsvēra Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
"Mēs esam informējuši par draudošo situāciju Saeimas deputātus, aicinājuši viņus nepieļaut tāda budžeta apstiprināšanu, kas veselības aprūpes katastrofu veicinātu. Mēs esam arī par situāciju informējuši Eiropas Komisiju, nosūtīsim vēstuli arī Valsts prezidentam un tiesībsargam. Un, ja tas vairs nelīdzēs, tad lai Latvijas vēlētāji izlemj, vai viņu balsojums iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir bijis viņu pašu interesēs," sacīja Keris.
Ja naudu neatradīs, sekas varētu būtu smagas, norāda Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš ironiski aicināja cilvēkus labāk slimot šogad pirmajā pusē, jo nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma dēļ otrajā pie ārstēšanas varētu arī netikt.
"Vairākas slimnīcas jau ir pateikušas, ka augustā, septembrī laikam būs jāslēdz vispār plānveida pacientu pieņemšana. Ir slimnīcas, kas ir pateikušas, ka arī neatliekamo palīdzību nevarēs nodrošināt līdz gada beigām," pauda Kalējs.
Ņemot vērā, ka nauda slimnīcu darbības nodrošināšanai būs nepieciešama jebkurā gadījumā, biedrības vadītājs paredz, ka daļa no iztrūkstošā finansējuma varētu būt jāsedz arī pacientiem.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā plānots papildus novirzīt 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai. Uz nepietiekamu finansējuma pieaugumu norādīja gan mediķi, gan pacienti.
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Viņaprāt, attiecībā uz veselības aprūpi arī jāsakārto tās sistēma.
