Veselības ministrijas iecerētās izmaiņas paredz, ka nākotnē valsts subsidētos medicīniskos pakalpojumus varēs saņemt tikai iedzīvotāji, kas Latvijā maksā nodokļus vai ir citādi apdrošināti. Pārējiem veselības aprūpe un medicīniskie pakalpojumi būs jāsedz no savas kabatas.
Raidījuma „Krustpunktā” diskusijā veselības ministre Ingrīda Circene („Vienotība”) aizstāvēja šo ideju kā taisnīgumu veicinošu, savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis un Tiesībsarga biroja sociālo, ekonomikas un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska to asi kritizēja. Konsultāciju uzņēmuma KPMG eksperts Kārlis Mālnieks savukārt ieteica apzināties, ka medicīnas pakalpojumu sasaiste ar nodokļu nomaksu ir tikai pirmais solis, lai medicīnas pakalpojumus saņemtu tie, kas patiešām to ir pelnījuši, un atbilstoši tam, cik tie ir iemaksājuši.
Maznodrošinātie – vai pamesti likteņa varā?
Rezevska ministrijas plānam pārmeta negodīgumu pret maznodrošinātajiem, kā arī faktu, ka plānā ļoti maz uzmanības pievērsts pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. „Cilvēks īsti nesaprot, kas viņam pienākas no valsts saslimšanas gadījumā, cik viņam būs jāmaksā – to mēs diemžēl neredzam,” sacīja Rezevska.
Attiecībā uz maznodrošinātajiem viņa norādīja, ka šo cilvēku iespējas saņemt medicīnas pakalpojumus ir apdraudētas. Plānā ir norādīts, ka tos nesaņems cilvēki, kuru ienākumi 11 mēnešos ir mazāki nekā gada laikā saņemtu minimālo algu kopsumma. Rezevska sacīja, ka tādā gadījumā apdraudēti ir individuālā darba darītāji, jaunās māmiņas, kas piestrādā par minimālo vai pat mazāku algu. „Valsts ir pateikusi – mums šī māmiņa nav vajadzīga,” norādot uz taisnīgumu, teica Rezevska. Tāpat valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus nesaņems tie cilvēki, kas pelna, darot mazkvalificētus darbus. Viņi samaksā nodokļus, kas ir ļoti mazi, un viņiem valsts apmaksātā medicīniskā palīdzība nepienāksies.
Circene uz to atbildēja, ka šādi cilvēki, kā arī bezdarbnieki, būs iekļauti cilvēku sarakstā, kam būs tiesību saņemt medicīnisko palīdzību. Turklāt atbalstu šai sistēmai jau izteikušas Eiropas cilvēktiesību organizācijas.
„Bet es runāju par tiem, kas šeit dzīvo un cīnās (..) Viņi šeit iemaksā PVN un citas iemaksas (..) Mūsu bažas ir par tiem 10%, kas tiešām cenšas godīgi maksāt nodokļus valstij,” turpināja Rezevska. Uz šo piebildi Circene gan atteica, ka PVN nav nodoklis, ko šajā gadījumu ņem vērā.
Circene, aizstāvot topošo sistēmu, sacīja, ka labākas iespējas saņemt medicīniskos pakalpojumus būs, piemēram, pensionāriem. Pašlaik, pēc viņas teiktā, sistēma nav godīga, jo „lielāks taisnīgums ir tiem, kas var paši samaksāt, apejot rindu”, bet citiem tādas naudas nav. Līdz ar jauno sistēmu pensionāri vieglāk varēs piekļūt pie ārsta.
Vai būs palīdzība tiem, kurus veselības kaites piemeklē pēkšņi?
Savukārt Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs pārmeta Circenei nevienlīdzību veicinošās sistēmas izveidi. „Šī sistēma saskalda pacientus dažādās kategorijās,” sacīja Princis. Viņš minēja piemēru: jauna meitene, kas beigusi arodskolu, bet nestrādā, atnāk pie ārsta. Viņš paskatās dokumentos – redz, ka meitene nav veikusi iemaksas un nepieņem meiteni, kas izrādās ir grūtniece. „Būs šausmīgi diskriminējoša [sistēma]. Ārsts paskatās – viņas nav sarakstā (..) Pēc divām nedēļām viņu vedīs uz slimnīcu, kur viņai būs spontānais aborts, un tad viņa sāks meklēt vainīgo. Kurš būs vainīgs?” retoriski vaicā Princis.
Tāpat sarakstā nebūšot aritmijas un insulta slimnieki. „Jūs ieviešat netaisnīgu principu, sadalot cilvēkus! (..) Jūs ienesat tādu jēdzienu, kas medicīnai ir svešs – „aizdomas” [par kādu slimību vai kaiti] (..) Šis ir pret Satversmi uzrakstīts dokuments,” pārliecību pauda Princis.
Circene atteica, ka sociālās problēmas ir jārisina ar pašvaldības palīdzību. Taču veselības aprūpes sistēma nevar uzņemties rūpes par cilvēkiem, kuri izjūt labklājības vai transporta problēmas. Šādu problēmu dēļ cilvēki reizēm paliek slimnīcās lieku laiku, jo, piemēram, nespēj aizbraukt uz mājām. „Mūsu problēma ir tā, ka veselība ir salikta ar kopā pārējo. Ja kāds nevar aizbraukt no slimnīcas, tad viņš paliek slimnīcā (..) Mēs jūtam slogu no visām pusēm – transporta, labklājības (..),” teica Circene.
Vai emigrantiem ir tiesības saņemt medicīnisko aprūpi Latvijā?
Tāpat Princis aizstāvēja emigrantu tiesības saņemt veselības pakalpojumus Latvijā. „Ja viņš atnāk šeit pie ārsta par valsts naudu, tad tas ir signāls viņam, ka mēs gaidām tevi atpakaļ,” teica Princis, sakot, ka aizbraucēji iegulda miljonus Latvijā.
Circene atteica, ka šāds viedoklis nav godīgs pret Latvijā dzīvojošajiem. „Par velti šajā pasaulē nav nekas. Ne šeit, ne Īrijā. Kādam par to ir jāmaksā (..) Šajā gadījumā atbrauc kāds no Īrijas un ārstējas par to, ko jūs iemaksājāt,” teica ministre.
„Veselības nodokļa” mērķis Veselības ministrijas ieskatā ir nodrošināt vienlīdzību, ērtāku medicīnisko pakalpojumu pieejamību un godīgumu, atbilstoši kuram medicīnas pakalpojumus var saņemt tikai tie, kuri maksā nodokļus.
