Panorāma

Arī trešajai Munkevica tiesnesei disciplinārlieta

Panorāma

Pasniegs Lielās mūzikas balvas

VM: valstij jāsedz slimnīcu parādi

Veselības ministrs: Valstij jāsedz slimnīcu parādi

Uzņemoties kredītsaistības, slimnīcu vadītāji pilnībā paļāvušies uz valsts atbalstu to segšanā - tā veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) skaidro ministrijas ieceri lūgt valsti atmaksāt aizdevējiem 11 Latvijas slimnīcu parādus kopumā par gandrīz 200 miljoniem eiro. Vienoties ar valdību par pilnīgu valsts galvoto kredītu atmaksu ministrs cer jau šogad, lai gan premjerei par šo ieceri ir cits viedoklis.

Slimnīcas kredītus ņēmušas jaunu korpusu celtniecībai un nepieciešamās aparatūras iegādei, nevis biznesa vajadzībām – tā ministrs Belēvičs skaidro, kāpēc teju 200 miljonus lielās valsts galvotās kredītsaistības pašai valstij tagad arī jānomaksā. Ar nelielajiem procentiem slimnīcas līdz šim tikušas galā pašas, bet jau šī gada nogalē dažām slimnīcām jāsāk atmaksāt pamatsumma.

Taujāts, vai ņemot aizdevumus, slimnīcām nebija skaidrs, ka nevarēs tās atmaksāt pašas, ministrs uzsver, ka tas ir valsts galvotais kredīts: „Ja jūs uzdosiet šo jautājumu katram no slimnīcu vadītājiem, kas šos aizdevumus ņēma, viņi jums atbildēs tāpat kā man – nevienam pat prātā neienāca, ka pašiem vajadzēs to atmaksāt. Tā ir valsts galvota lieta.”

Vairāk nekā pusi parāda summas veido Austrumu, Stradiņa un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aizņēmumi.

Visa summa gan jāatdod tikai pēc vidēji 30 gadiem, bet arī ikgadējie maksājumi var izrādīties liktenīgi jau tā finanšu grūtībās nonākušajām slimnīcām.

Ministrs uzsver, ka kredītu nodošanai valsts atmaksai premjerministres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) atbalsts ir un šobrīd noritot aktīvas pārrunas veselības un finanšu ministrijas valsts sekretāru starpā: „Es visu laiku dzīvoju pārliecībā, ka to ir iespējams izdarīt šogad! (..) Straujumas kundze ir sarunās ar mani vairākkārt teikusi, ka viņa saprot šo lietu un piekrīt.”

Savukārt premjere Straujuma šodien paudusi pārliecību par gluži pretējo, proti, ka veselības ministrs finansējumu slimnīcu kredītu atmaksai nemaz negrasās pieprasīt.

Tikmēr lielākajās slimnīcās šobrīd uzsākti finanšu auditi un to valdēs parādījušās jaunas sejas. Bez konkursa, kā tas esot pieļaujams situācijā, kad kapitālsabiedrība ir uz maksātnespējas robežas. Tiesa, arī līdzšinējo valdes locekļu darbs acīmredzami netiek vērtēts negatīvi, jo bijušais Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka vietu valdē saglabājis, vienīgi vairs ne kā priekšsēdētājs, bet otrs no valdes aizgājušais Imants Rezebergs jau tajā pašā dienā iecelts Psihiatrijas un narkoloģijas centra valdē.

„Ja valdē strādā valdes loceklis un mēs redzam, ka viņš var savu pienesumu iedot citā kapitālsabiedrībā, tad to var darīt, to likums pieļauj, praktiski pārceļot no vienas valdes uz citu,” skaidroja Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Veselības ministrijas valsts sekretāre arī norādījusi, ka uz maksātnespējas sliekšņa balansējošajā Stradiņa slimnīcā apturētos būvdarbus laikus pabeigt vairs nav iespējams.

Tas nozīmē, ka slimnīcai var nākties atmaksāt jaunā korpusa būvniecībā ieguldītos 10 miljonus Eiropas Savienības fondu līdzekļu. 

Jau ziņots, ka Veselības ministrija plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti