Nākamā gada budžetā ir rasti līdzekļi nebūtiskam algu pieaugumam, taču vēl esot iespējas rast papildu līdzekļus algu palielināšanai, lai darba samaksa veselības aprūpē strādājošajiem varētu augt straujāk jau nākamgad.
"Ir cerības, ka budžeta likumā atsevišķā pantā tiks rakstīts, ka par to, kas ir pārāk salds un to, kas ir pārāk trekns, iekasētais akcīzes nodoklis nākamgad un visus nākamos gadus aizies veselības aprūpei," apņēmīgi noteica ministrs.
Viņš piebilda, ka veselības aprūpes sistēmā izveidojusies situācija, kad personas ar dažādu izglītību saņem vienādu algu. "Veselības sistēma Latvijā ir laba, bet tā balstās uz divām lietām - mediķiem nesamaksātām algām un lieliem pacientu līdzmaksājumiem," piebilda Belēvičs.
Savukārt, runājot par slimnīcu parādiem, ministrs norādīja, ka to segšanai varētu izmantot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā ietaupītos resursus.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai kopumā ir izveidojušās parādsaistības piecu miljonu eiro apmērā.
Jau vēstīts, ka nākamā gada budžetā valsts slimnīcās strādājošajiem ārstiem un medicīnas māsām atalgojuma ziņā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Tikmēr politiķiem un valsts augstākajām amatpersonām algas augs.
Finanšu ministrijā lēmumu būtiski celt atalgojumu valsts amatpersonām, kamēr minimālās algas saņēmējiem pieaugums ir 10 eiro, bet daudziem nav vispār, skaidro ar likumā noteikto amatpersonu algu piesaisti vidējai algai valstī.
Savulaik šādi koeficienti bija iecerēti arī medicīnas darbiniekiem. Medmāsām to noteica - 1,2, kas nākamgad nozīmētu 918 eiro algu pirms nodokļu nomaksas. Tomēr likuma spēku tam politiķi tā arī nepiešķīra.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka laikā, kad ir iekavējusies pedagogu atalgojuma sistēmas reforma un kad būtiskas atalgojuma izmaiņas nav gaidāmas arī iekšlietu un veselības aprūpē strādājošajiem, algas citiem valsts sektorā strādājošajiem solidaritātes vārdā nebūtu jāpaaugstina.
