Veselības ministrija un Aptieku biedrība: Zāles ārpus aptiekām nav jātirgo

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Zāles ārpus aptiekām nav jātirgo, tā uzskata Veselības ministrijā un Aptieku biedrībā. Latvijā esot pietiekami liels aptieku pārklājums. Turklāt nav pietiekami liela pieprasījuma no cilvēkiem. Arī cerētais zāļu cenu samazinājums veikalos varētu nepiepildīties, liecina ārvalstu pētījumi. Ministrija meklē veidus, kā padarīt pieejamāku farmaceitisko aprūpi laukos. Tikmēr Tirgotāju savienībā uzskata, ka gandrīz teju ikviens zāļu lietotājs būtu ieinteresēts šādās pārmaiņās.

Veselības ministrija un Aptieku biedrība: Zāles ārpus aptiekām nav jātirgo
00:00 / 05:00
Lejuplādēt

Portālā "Manabalss.lv" jau divus gadus vāc parakstus, lai atļautu tirgot zāles lielveikalos. Tomēr šajā periodā savākti tikai vairāk nekā 800 parakstu no nepieciešamajiem 10 000. Neskatoties uz to, Latvijas Tirgotāju savienība jau kopš 2000. gada cenšas šādu politiku panākt. Tomēr Veselības ministrija ieceri noraida.

"Viens no ceļiem, ko mēs esam piedāvājuši jau pirms gadiem 10 konkrēti - mēs aicinājām, lai ministrija atļauj tās bezrecepšu zāles, kurām nav speciāli nepieciešami ārsta norīkojumi un tās ir populāras, piemēram, aspirīns vai vitamīni, "Magne B", atļautu tirgot arī lielveikalos. Eiropā tā ir normāla prakse, ka veikalā kases zonā līdz ar košļenēm ir nopērkami populārākie vitamīni vai zāles, kas nepieciešamas cilvēkiem, lai, piemēram, novērstu galvassāpes," stāsta savienības prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norāda, ka līdz ar lauku depopulāciju daudzās vietās, it sevišķi Latgalē, tiek aizvērtas aptiekas. Līdz ar to cilvēkiem uz aptiekām nākas mērot garu ceļu. Turklāt Tirgotāju savienība uzskata, ka bezrecepšu medikamentu tirgošana ārpus aptiekām varētu būt aktuāla 99% to lietotāju. Un, viņuprāt, cenas samazinātos par aptuveni 30%.

"Parasti ir arguments, ka, ja vitamīni kļūs pieejamāki, tad cilvēki viņus lietos vairāk, nekā vajag. Bet tas ir nepatiess arguments, jo cilvēks arī aptiekā var nopirkt vairāk, nekā vajag. Ir arī dažādas kampaņas – pērc divus un būs lētāk. Šā vai tā cilvēkam ir jābūt pietiekoši apzinīgam un jāpērk tik daudz medikamentu, cik viņam ir nepieciešams. Mēs redzam, ka ir ļoti stingrs lobijs ministrijā un loģiskas lietas ir grūti atrisināt," spriež Danusēvičs.

Citāds viedoklis ir Aptieku biedrībā. Valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene norāda, ka biedrība ir kategoriski pret, jo tas veicinātu neracionālu un pārmērīgu zāļu lietošanu. Zāļu lietošanas uzraudzību šobrīd nodrošinot aptiekas. Turklāt farmaceita konsultācija ir ļoti svarīga pašārstēšanās procesā. Viņam jāizstāsta viss par to lietošanu, kombinēšanu un vajadzības gadījumā jāiesaka cilvēkam apmeklēt ārstu.

"Protams, jūs varat nopirkt un pilnīgi ignorēt šos farmaceitu ieteikumus. Bet, ticiet man, es arī strādāju aptiekā ikdienā, ļoti daudz cilvēkus mēs uzķeram, un viņi ieklausās – "es nemaz nezināju, ka tur arī ir zāles. Es domāju, ka tā ir vienkārši saaukstēšanās tējiņa, un es vēl to iedzeru un vēl pretsāpju tableti, un vēl kaut ko un biežāk, nekā vajadzētu". Tā kā farmaceits ir tas speciālists, kas var noķert šīs kļūdas zāļu lietošanā. Mums nav tā, ka mēs pētītu ikdienā, cik mēs šādus gadījumus konstatējam, bet tādu tiešām ir daudz," stāsta Ritene.

Biedrības pārstāve arī norāda, ka aptieku pārklājums Latvijā ir pietiekami plašs - vairāk nekā 700 visā teritorijā. Un zāļu tirgošana ārpus tām varētu veicināt mazo un lauku aptieku izmiršanu. Līdz ar to varētu būt ierobežota recepšu zāļu pieejamība. Diennakts aptieku skaitu palielināt nav jēgas, jo pieprasījums naktīs esot niecīgs.

Līdzīgs viedoklis ir arī Veselības ministrijā. Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere stāsta, ka neviena pacientu biedrība līdz šim nav izteikusi vēlmi par zāļu tirgošanu ārpus aptiekām.

"Citas valstis ir veikušas pētījumus un konstatējušas, piemēram, ka pašārstēšanās 90% no aptaujāto ir kā ļoti svarīgs elements. Taču tikai 20% uzskata sevi par ļoti zinošiem un pārliecinošiem uzņemties atbildību par savu veselību. Tātad pārējie nav tik droši uzņemties izvērtējumu par to, vai viņam ir vajadzīga ārsta vizīte, vai viņš var tikt galā pats, vai viņam ir nepieciešama kaut vai, piemēram, farmaceita konsultācija," skaidro Kaupere.

Viņa informē, ka citu valstu pieredzē nav novērots arī plānotais cenu samazinājums, bet tieši pretēji – zāles kļuvušas dārgākas. Arī mazapdzīvotās vietās neuzlabojās zāļu pieejamība, jo tirgotāji izvēlējās medikamentus pārdot blīvi apdzīvotās vietās. Veselības ministrijā neredz jēgu šādām izmaiņām.

"Būsim godīgi – kādi mums laukos ir veikali! Un, lai veikals uzņemtos zāļu tirdzniecību, viņam ir jānodrošina noteiktas prasības, tai skaitā par glabāšanu, tai skaitā arī par konsultāciju. Kādam taču par tām zālēm ir atbildība jānes. Tas nav tik vienkārši. Tas nav pārtikas produkts. Mēs šobrīd apsveram arī, ko mēs varētu darīt farmaceitiskās aprūpes uzlabošanai šajos reģionos. Vai nu, piemēram, pieļaut aptieku darbu vai farmaceitiskās konsultācijas sniegšanu izbraukumā," norāda Kaupere.

Vēl viens variants ir atļaut atvērt farmaceitu prakses, kurās pieņem, piemēram, reizi nedēļā, un iedzīvotāji var saņemt konsultāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti