ĪSUMĀ:
- VM rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā.
- Aizliegt alkoholisko dzērienu degustāciju mazumtirdzniecībā, izņemot ražošanas vietās.
- Aizliegt alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.
- Alkoholisko dzērienu marķējumā iekļaut informāciju, kas mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu.
- Līdz 0,2 promilēm samazināt pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs visiem transportlīdzekļu vadītājiem.
- Izvērtēt iespēju izveidot valsts veselības veicināšanas fondu, novirzot tam daļu akcīzes nodokļa ieņēmumu.
- Paplašināt ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas reģionos cilvēkiem ar alkohola atkarību.
- Alus darītāju savienība iebilst pret jauniem ierobežojumiem, pirms nav izvērtēti līdzšinējie ierobežojumi.
- Degvielas tirgotāju asociācija norāda: ja nosaka ierobežojumus, tad "pilnīgi vienādus visiem".
VM paziņojumā medijiem norāda, ka jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai plānots noteikt, lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai. Vienlaikus paredzēts uzlabot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus.
"Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību," paziņojumā norāda VM.
DATI
- Latvijā 2017. gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītie potenciāli zaudētie mūža gadi vecuma grupā no 15 - 64 gadiem veido 10,4% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem.
- Jaunu cilvēku vidū (vecuma grupā 20 - 39 gadi) katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Piemēram, ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām kā viens no negadījuma iemesliem ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā. Alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.
- Saskaņā ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem.
- Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskajiem datiem 2018. gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 11,1 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs – 13,2 litrus absolūtā alkohola, kas pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.
- Tieši ar alkohola lietošanu saistīti šādi cēloņi: alkohola izraisīts pseido -Kušinga sindroms; psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ; nervu sistēmas deģenerācija alkohola dēļ; alkohola polineiropātija; alkohola kardiomiopātija; alkohola gastrīts; alkohola izraisītas aknu slimības, aknu fibroze, ciroze, hepatīti u.c.
Avots: VM, SPKC
VM rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Pašlaik radio un TV aizliegta stipro alkoholisko dzērienu reklāma, bet atļauta alus un vīna reklāma, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece. Tāpat plānots noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko dzērienu akcijām un atlaidēm, tostarp izpārdošanās.
Līdzīga prakse ir arī citās valstīs, piemēram, no pagājušā gada alkohola reklāma ir aizliegta Lietuvā, stingrāki ierobežojumi noteikti arī Igaunijā, piemēram, aizliegtas vides reklāmas un alkohola reklāma sociālajos medijos. Arī Zviedrijā alkohola reklāma ir aizliegta radio un televīzijā, savukārt Norvēģijā arī internetā, norāda VM.
VM rosina arī aizliegt alkoholisko dzērienu akcijas/atlaides par vairāku alkoholisko dzērienu pirkšanu vienlaicīgi, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu degustāciju mazumtirdzniecībā, izņemot ražošanas vietās.
Tāpat ministrija rosina izvērtēt iespēju izveidot valsts veselības veicināšanas fondu, iezīmējot finansējumu 0,5% apmērā no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkoholu, tabaku un nodokļiem par azartspēlēm un izlozēm
Plānā ir iekļauts arī rīcības virziens, kas paredz alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanu un stingrāku kontroli, piemēram, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās. Savukārt attiecībā uz kontroli plānots stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgām personām, kā arī pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli. Vienlaikus jāastiprina administratīvā atbildība par alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem un viņa iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā, teikts VM sagatavotajā plānā.
VM atzīmē, ka tāpat ļoti būtiski ir paplašināt ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas reģionos cilvēkiem ar alkohola atkarību. Šobrīd narkoloģiskās palīdzības pieejamības sadalījums valstī nav vienmērīgs, jo lielākā daļa ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē. Vienlaikus ir palielinājies pirmreizēji saslimušo skaits ar alkohola psihozi un citiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola lietošanas dēļ. Plānots strādāt, lai uzlabotu arī rehabilitācijas pieejamību.
Vienlaikus būtiski ir skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību, ko Veselības ministrija plāno turpināt darīt.
Līdztekus izglītojošajām kampaņām plānots, ka alkoholisko dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu.
Tāpat plānā paredzēts samazināt noteikto pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs visiem transportlīdzekļu vadītājiem – līdz 0,2 promilēm no pašreizējām 0,5.
Vienlaikus policijai būtu jāpastiprina transportlīdzekļu vadītāju kontrole, lai mazinātu transportlīdzekļu vadītāju braukšanu alkohola reibumā.
Ar Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022. gadam ir iespēja iepazīties VM mājaslapā.
Tikmēr Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sprieda, ka plāna mērķi ir pozitīvi, taču jautājums ir par to, kā tos paredzēts sasniegt. Jaunu ierobežojumu ieviešana nebūtu atbalstāma, pirms nav izvērtēta līdz šim noteikto normu darbības efektivitāte. Pašlaik dažādos normatīvajos aktos ir noteikti vairāk nekā 50 ierobežojumi.
"Vai nebūtu jāuztaisa esošo normatīvo aktu normu audits, jāizvērtē to darbība un efektivitāte, pirms mēs radām jaunus ierobežojumus?" vaicāja Liniņš.
Viņš norādīja, ka nav pārliecības, piemēram, par to, ka nepilngadīgie veikalos nevar nopirkt alkoholiskos dzērienus.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Ojārs Karčevskis Latvijas Radio radījumā norādīja – priekšlikums aizliegt alkohola tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās no VM puses izskan ik pa laikam. Ar šāda aizlieguma noteikšanu tiktu pārkāptas konkurences normas.
"Tas nozīmē, ka pircēji pārcelsies turpat blakus uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem, kur tos varēs iegādāties. Mums mazināsies pirkumu grozs. (..) Ierobežojumiem jābūt pilnīgi vienādiem visiem. Tad tas ir pareizi," norādīja asociācijas izpilddirektors.
