Kamēr sociālo tīklu vietnēs smaidīgi jaunie ārsti no Rīgas slimnīcām ievieto bildes un priecājas par saņemto “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnu, pretēja situācija pieredzēta Daugavpilī. Tur vakcinējusies vien piektā daļa ārstu un pavisam niecīga daļa pārējā medicīnas personāla. Lai rādītu priekšzīmi skeptiskajiem kolēģiem, piektdien vakcinējies slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs. Viņš norādīja, ka slimnīcā ir vairāk nekā 1000 darbinieku un bija iespēja pieteikties uz lielāku skaitu vakcīnu, bet grūti atrast, kas vakcinējas ar atvestajām 120 vakcīnām.
“Pieturam ideju atklāt vakcinācijas kabinetu slimnīcas telpās, bet tas nav nepieciešams tagad, jo atsaucība nav baigi liela. Ja būs nepieciešams, strādāsim bez brīvdienām, ja būs nepieciešams, pāriesim uz 24 stundām diennaktī abos kabinetos, bet pats galvenais, ka kapacitāte ir, bet, kā atzīmē kolēģi, nav, ko vakcinēt. Tur ir tā lieta,” skaidroja Semjonovs.
Slimnīcas vadītājs norāda – jaunajai vakcīnai uzticas pārsvarā jaunie mediķi un tie, kas sadarbojas ar zinātniekiem, kā arī ar kolēģiem universitāšu slimnīcās. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns norādīja, ka Daugavpils slimnīcas gadījums būtu jāpēta atsevišķi – no kādiem informācijas avotiem ietekmējusies tā sabiedrības daļa, kurus varam uzskatīt par ekspertiem – kāpēc viņi netic citiem ekspertiem.
Tomēr kopumā Latvijas iedzīvotāji ir aptuveni tikpat skeptiski, cik, piemēram, Francijas iedzīvotāji, turpretī vācieši daudz vairāk uzticas jaunajam zinātnes sasniegumam – vakcīnai pret Covid-19 izraisītāju.
Kaprāns skaidroja, ka šajā situācijā pret cilvēku bailēm un neziņu nedrīkst izturēties ar augstprātību, jo tas ir pirmais un beidzamais solis ceļā uz neveiksmi. Te var nelīdzēt arī brošūras ar pētījumu rezultātiem.
“Cilvēki pirmkārt, ir emocionālas būtnes, ne tikai racionālas, un jāuzrunā dažādi emocionālie reģistri. Un ceļošana pēc būtības nav nekas racionāls, bet, ja tu vairs netiksi uz siltajām zemēm, kur tu biji ieplānojis braukt katru vasaru ar savu ģimeni, – tas var vairāk nostrādāt nekā Oksfordas Universitātes pētījumi. Nu šādā veidā jāsaliek dažādas racionalitātes, un nav viena pareizā un nepareizā. Jo augstprātība un šaurpierība pārliecināšanā ir lielāks risks,” atzina Kaprāns.
Aptuveni ceturtā daļa sabiedrības varētu palikt pie pārliecības un nekādos apstākļos nepiekrist vakcinācijai, atzīmēja Kaprāns. Ar pārējiem svarīgi runāt. Taču šis būs ļoti sarežģīts uzdevums. Viens no daudziem paņēmieniem – iesaistīt viedokļu līderus, autoritātes, kas rāda piemēru.
Kaprāns skaidroja: “Es domāju, ka mēs tuvākajās dienās apsvērsim tūlītējos darbus, kurus var veikt komunikācijas laukā. Komunikācijas materiālu pieejamība, tostarp zinu, ko par to teiks koalīcijas partneri, bet arī krievu valodā, jo Latgalē šie materiāli latviešu valodā netiek tikpat labi uztverti. Mums ir jācīnās ar Kremļa propagandu. Jācīnās pret dezinformāciju.”
Veselības ministrijā atklāja, ka par kampaņu vakcinācijai pret Covid-19 šobrīd tiek gatavots pasūtījums tās īstenošanai, taču līgums par šo kampaņu neesot noslēgts.
KONTEKSTS:
Latvija līdz šim saņēmusi divas Covid-19 vakcīnu kravas – kopumā divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas. Šīs ir “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās vakcīnas, bet no 11. janvāra Latvijā varētu būt pieejama arī "Moderna" izstrādātā vakcīna, kas šonedēļ apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienībā.
