"Ik dienu vismaz viens cilvēks uzzina, ka viņš ir inficējies; uz Baltijas fona tas izskatās tā, ka Latvijā tās iezīmes bija [tendencei] paaugstināties, šogad izskatās, ka nedaudz labāk. Igaunijā, piemēram, sāk ārstēt, tiklīdz cilvēks uzzina par savu diagnozi, līdz ar to asinīs vīrusu skaits samazinās un šis cilvēks vairs nevar inficēt citu partneri. Šobrīd Pasaules Veselības organizācija, piemēram, iesaka darīt tā, kā igauņi to dara, tiklīdz atklāj infekciju, tā sāk arī ārstēt," norāda Baltijas HIV asociācijas vadītāja Inga Upmace.
Savukārt Infektoloģijas centra HIV nodaļas vadītāja Inga Ažiņa stāsta, ka galvenokārt homoseksuāli vīrieši ietilpst vīrusa riska grupā, tomēr pēdējos gados strauji mainījies slimnieku sociālais portrets. Būtiski esot informēt sabiedrību par iespējām veikt pārbaudes. Viņa piekrīt, ka problemātiski esot pašreiz uzliktie ārstēšanas pieejamības ierobežojumi.
"Šai slimībai nav simptomu, kas īpaši raksturotu tieši HIV, tā kā, protams, cilvēki neaizdomājas un netestējas. Tai skaitā arī mediķiem vajag padomāt, ka tie stereotipi ir jāmaina, un, ja tev priekšā vai pie ģimenes ārsta, ginekologa sēž jauka meitene, studente, no labas ģimenes, tas nav kritērijs, ka viņai nevajag piedāvāt šo testu," stāsta Inga Ažiņa.
Jau nosauktās problēmas atbildīgā ministrija cer novērst ar plānu, kas izstrādāts tieši hepatīta, HIV un seksuālo infekciju ierobežošanai. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka no valsts budžeta tai nākamgad būtu nepieciešami papildu nepilni 17 miljoni eiro, 2019.gadā 27 miljoni, bet 2020.gadā gandrīz 30 miljoni. Kopumā ap 70 miljoniem eiro. Būtiska daļa atvēlēta riska grupu izglītošanai un profilaksei. Iecerēts tuvāko trīs gadu laikā panākt, ka 50% HIV slimnieku saņemtu valsts apmaksātu ārstēšanu. Šobrīd tā pienākas aptuveni 35%.
"Tāda īpaša sadaļa šeit ir infekcijas no mātes bērnam mazināšana, kas arī mums šobrīd ir problēma. Svarīgi, lai būtu cieša sadarbība starp infektologu un dzemdību speciālistu, lai šis bērns, kas piedzimst ar HIV infekciju, nepazustu. Lai viņš saņemtu profilaktisko ārstēšanu. Mēs pieļaujam, ka ar šiem pasākumiem, lai motivētu cilvēkus vairāk veikt testus un izmeklējumus, varētu atklāt vairāk jaunos gadījumus," stāsta Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane.
Pie naudas sadalīšanas politiķi vēl atgriezīsies, skatot likumprojektu par gadskārtējo valsts budžetu un likumprojektu par valsts budžetu vidējam termiņam. Tad būs skaidrība par to, vai iecerētās aktivitātes varēs īstenot. Gan asociācija, gan ārsti cer, ka plānu izdodies pieņemt, iekļaujot visas tur paredzētās aktivitātes.
