Panorāma

Restaurēs 500 gadu senos Rīgas pils ciļņus

Panorāma

Apdraudēts projekts "E-veselība"

VM visas jaunbūves grasās nodot VNĪ

Veselības ministrija apsver iespēju uzticēt slimnīcu jaunbūves VNĪ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ideju, ka ārstiem jāārstē un celtniekiem jāceļ, nopietni atbalsta Veselības ministrijā. Jau top ziņojums valdībai, un ministrija nopietni apsver visu slimnīcu jaunbūves, kuru celšanai kredītus garantējusi valsts, nodot "Valsts nekustamo īpašumu" pārvaldībā.

Līdzīgi kā sporta hallēm un koncertzālēm, aiz kurām stāv valsts galvoti kredīti, arī slimnīcu gadījumā cer uz īpašu budžeta pozīciju. Nekustamo īpašumu vadītājs gatavs apsvērt šādu piedāvājumu, taču šogad tam trūkstot speciālistu un resursu. Tāpēc pārņemt arī topošos slimnīcu korpusus viņi gatavi no nākamā gada.

Tieši nepārskatāmas finanšu plūsmas un apturētas jaunbūves dēļ amatu zaudē jau kārtējais Stradiņa slimnīcas vadītājs.

Veselības ministrs piekrīt pirmdien „Panorāmā” ārstu paustajam, ka medicīnas iestādes vadītājam būvlaukumā nav ko darīt.

„Tas ir mūsu plāns! Šo jaunbūvi nodot Valsts nekustamajiem īpašumiem,” atzina veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Veselības ministrs apstiprināja, ka šajās dienās top ziņojums valdībai par visām valsts galvotā kredīta ēkām, kas ir Latvijas slimnīcu īpašumā un to nodošanu Valsts Nekustamo īpašumu pakļautībā.

„Sporta būves, kas ir pie Izglītības ministrijas, un kultūras celtnes, kam ir garantēti aizdevumi, tām visām ir atsevišķa budžeta pozīcija. Mēs gribam vienlīdzīgu attieksmi. Mēs iesim pie Finanšu ministrijas,” solīja ministrs.

Uzņēmuma “ Valsts nekustamie īpašumi” vadītājs Mārtiņš Tols gatavs izskatīt šādu piedāvājumu.

„Zemē metams tas nav, mums ir profesionāļu komanda, kas būtu gatava.. Kā teica Arhimēds – dodiet atbalsta punktu, mēs pacelsim pasauli,” sacīja Tols.

Taču tas nevar notikt šogad, kad speciālistiem jāvada 48 miljonu eiro vērti projekti un visi eksperti jau strādā esošajos būvlaukumos. Visticamāk, pārņemšana varētu notiks nākamgad.

Tikmēr Rīgas Austrumu slimnīcas vadītāja norāda uz riskiem. Ja tukšā vietā jāceļ slimnīca no jauna, tas esot savādāk nekā renovēt nodaļu strādājošā klīnikā. Viņu ārstiem tikko nācies labot profesionālu celtnieku kļūdas, kuri neiedomājas vai vienkārši nevar zināt, kur tieši jāatrodas ventilācijai, ka slimnīcas kāpnēm vajag īpašas margas un citas pacientiem būtiskas lietas.

„Projektētājiem nav šīs pieredzes, mums tikko tā bija, un ārstiem bija jātērē savs laiks un intelektuālais pienesums,” norādīja Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Jau ziņots, ka Paula Stradiņa slimnīcas vadošie ārsti pēc līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Dina Šmita atlūguma pauduši pārliecību, ka ārstiem ir jāārstē un celtniekiem jāceļ, kamēr šie divi procesi netiks atdalīti, slimnīcas nebūšanas turpināsies.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits ir zaudējis veselības ministra uzticību un līdz ar to - arī savu amatu. Viņš pirmdien iesniedzis atlūgumu.

Belēvičs pirmdien no rīta paziņoja, ka Šmits zaudējis viņa uzticību. Skaidrojot šos izteikumus, Belēvičs pauda, ka slimnīcai var iestādies „x stunda”, jo jaunā korpusa pirmā kārta var netikt pabeigta noteiktajos termiņos. Līdz ar to valstij var nākties atmaksāt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Ar šo jautājumu ministrs sola doties uz valdību.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa iepriekš apgalvoja, ka Stradiņa slimnīcai ir maksātnespējas pazīmes. Šmits gan noraidīja šādu informāciju, paužot, ka slimnīca spēj segt visas saistības.

Jaunā korpusa būvniecībai Stradiņa slimnīca 2007.gadā saņēma valsts galvotu kredītu 66 miljonu eiro apmērā. Gandrīz septiņi miljoni jau ir atmaksāti, liecina Valsts kases oficiālais pārskats par valsts galvojumiem. Jaunā korpusa būvniecība bija uzticēta pilnsabiedrībai ”SBRE”, kas ir arī Rīgas pils būvdarbu veicējs.  

Rīgas pilsētas būvvalde februārī apturējusi Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus. Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas celtniecības darbi uz laiku bija pārtraukti arī pagājuša gada novembrī, jo objektā nebija nodrošināts atbildīgais būvdarbu vadītājs.

Jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 74,8 miljoni eiro, no kura 24,07 miljoni eiro ir piesaistītie līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Būvniecībai slimnīca izmanto arī valsts galvoto aizdevumu, un, sākot no 2012.gada, kredīta atmaksai no slimnīcas budžeta tiek izlietoti aptuveni 3,2 miljoni eiro gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti