“Es noteikti turpināšu tās lietas, kas ir iesāktas,” intervijā Latvijas Radio saka Čakša, “ja mēs runājam par [veselības aprūpes] pakalpojumu grozu, par finansēšanas modeļa atrašanu, tarifu pārskatīšanu, tas ir neizbēgami, ka tās lietas turpināsies.” Līdz ar to viņa plāno strādāt pēc iepriekšējā ministra darba plāna, jo tas ir valdībā apstiprināts.
Minot prioritātes, viņa norāda arī uz darbu ar onkoloģiskajiem pacientiem: “Šobrīd man ļoti gribētos saprast, kādā veidā mēs sakārtosim procesu ar onkoloģiskajiem pacientiem – nokļūšanu uz izmeklējumiem. Tas ir kļuvis īpaši svarīgi.”
Vēl viens jautājums ir par grūtnieču aprūpi: “Skaidri saliekot, kāds ir tas process kopumā no grūtniecības sākuma līdz beigām, ka tiek sekots līdzi un izvērtēti riski.”
Tāpat Čakša sola pievērst uzmanību neatliekamās palīdzības problēmai, kur būtiski ir cilvēkresursi, un ģimenes ārstu institūcijas stiprināšanai.
Viņasprāt, veselības aprūpes nozarei ir nepieciešamas gan reformas, gan papildu finansējums: “Noteikti, bez finansējuma nevar to izdarīt. Bet šobrīd nav sajūtas, ka mēs kā nozare esam spējuši pārliecināt par to, kādā veidā esošais finansējums tiek izmantots.”
Arī intervijā LTV “Rīta panorāma” Čakša uzsvēra, ka reformām jānāk kopā ar papildu finansējumu, “bez tā ļoti lielus izrāvienus nevar veikt, brīnumi nenotiek”.
Viņa atzina, ka ar pašreizējo finansējumu nevar atļauties visus pakalpojumus veselības nozarē, it īpaši, ja pretī pakalpojumiem saliks atbilstošus tarifus.
Taču viņa neuzskata, ka no pašreiz valsts nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu groza “kaut kas būtisks jārauj ārā”, un noteikti jāmeklē papildu finansējums, taču precīzi skaidrojot, “kas tur ir apakšā” un kādus pakalpojumus var saņemt.
Čakša LTV arī norādīja, ka par valsts veselības apdrošināšanu būs jādomā, jāmeklē, kādā veida to finansēt. Savukārt par privātajiem apdrošinātājiem viņa nav tik pārliecināta, norādot, ka konkurenci drīzāk varētu nodrošināt pakalpojumu sniedzēji, balstoties uz rezultātu.
Savu pieredzi darbā slimnīcu vadībā Čakša saredz kā priekšrocību: “Es zinu no paša sākuma, kā tas [veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana] notiek. Tas nav tikai no ministra posteņa, kādā veidā kaut ko organizēt. Bet es esmu ikdienā sastapusies ar to, kādā veidā notiek veselības pakalpojuma organizēšana, kā ir pacientam, kā ir cilvēkiem, kas strādā sistēmā.”
Līdz šim ministrijā esot pietrūkusi “realitātes sajūta”, neuzklausot un niansēs nesaprotot nozares viedokli. “Domāju, ka mana kvalitāte ir spēja uzklausīt ļoti dažādus viedokļus,” saka Čakša, komentējot iepriekšējā ministra Gunta Belēviča domstarpības ar nozari.
Savukārt attiecībā uz lobiju ietekmi uz nozari Čakša pauda, ka nav tiešā veidā ar to saskārusies. Tajā pašā laikā viņa stāsta, ka septiņus gadus strādājusi farmācijas nozarē: “Tas ir viens no maniem darbiem, kas man ir bijis. (..) Bet tam nav nekādas saistības ar to, ko es tagad daru.” Turklāt šī pieredze “iedod spēku sarunās ar dažādiem cilvēkiem”.
“Rīta panorāmā” jautāta, kāpēc viņa piekritusi kandidēt uz šo amatu, Čakša norādīja, ka var sēdēt dīvānā un komentēt, vai arī var aktīvi piedalīties procesā, un viņa ir no tiem, kas gatava izkāpt no komforta zonas un mainīt lietas.
Viņa arī sacīja, ka kritika ir laba, tā palīdz risināt lietas, bet aicināja visu veselības aprūpes jomu uz sadarbību, lai kopīgi meklētu labākus risinājumus.
Savukārt sabiedrību viņa aicināja izturēties pret veselības aprūpi kā pret “tādu kā grūtībās nonākušu objektu”, pret kuru jāizturas ar sapratni un jāizārstē.
Jau vēstīts, ka pēc skandāla saistībā ar ķirurģisku manipulāciju veikšanu Latvijas Onkoloģijas centrā, apejot oficiālo pacientu reģistrācijas kārtību, Belēvičs piektdien atkāpās no amata. Tāpat Belēvičs paziņoja par izstāšanos no Latvijas Zaļās partijas un nolika arī Saeimas deputāta mandātu.
Zaļo un Zemnieku savienības valde oficiāli nolēma virzīt vakantajam veselības ministra amatam Bērnu slimnīcas vadītāju Andu Čakšu. Veselības aprūpes nozarē par Čakšu vērtējumi gan ir pretrunīgi.
