Onkoloģijai papildus plānots paredzēt 30 miljonus eiro, un šis finansējums tiks novirzīts kompensējamo medikamentu apmaksai vēža slimniekiem, diagnostikai un ārstēšanās pieejamības uzlabošanai, kā arī pakalpojuma tarifu pārskatīšanai, stāstīja ministre.
Ārstniecības sektorā strādājošo atalgojuma celšanai visam gadam plānoti 55 miljoni eiro, bet deviņu mēnešu griezumā summa ir attiecīgi mazāka. Lielāks pieaugums plānots ārstniecības personām, kam ir zemāks atalgojums. Māsu palīgiem pamatalgu paredzēts celt par 16%, medmāsām – par 10%, bet ārstiem – par 6%, teica ministre, atzīstot, ka vēlētos, lai algu pieaugums ārstniecības personām būtu lielāks.
Tāpat lielāku finansējumu gribētos primārajai veselības aprūpei, teica veselības ministre, norādot, ka atbalstu nav guvis priekšlikums par trešā darbinieka apmaksu ģimenes ārstu praksēs. Trešais palīgs ģimenes ārstu praksēs tika piesaistīts Covid-19 pandēmijas laikā vakcinācijas nodrošināšanai, un mediķu organizācijas aicināja neatteikties no trešā palīga ģimenes ārstu praksēs.
Ministre klāstīja, ka vairāk nekā pieci miljoni eiro šā gada budžetā plānoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) kapacitātes stiprināšanai, aptuveni tikpat liela summa papildus paredzēta bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem, bet 15 miljoni eiro – citiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
KONTEKSTS:
Valdība ārkārtas sēdē 13. janvārī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) apkopoto un sagatavoto 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām. FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā.
Kā 2023. gada budžeta prioritātes noteiktas valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
