Veselības inspekcija izvērtējusi 26 slimnīcu sniegtos pakalpojumus un virkni citu faktoru un to atbilstību slimnīcu līmeņiem, kas noteikti atkarībā no to sniegtajiem pakalpojumiem.
Secinājumi atklāj riskus veselības aprūpes kvalitātei. Piemēram, secināts, ka ārstiem ir ilgstošas diennakts dežūras un mājas dežūras, kas rezultējas pārslodzē. Ārsti apvieno daudzas darbavietas. Rekords – pat 13. Esot grūti izveidot profesionāļu komandas, ja ārsti strādā vairākās darbavietās.
Vienlaikus secināts, ka atsevišķās slimnīcās ir procedūras vai pakalpojumi, kas tiek veikti tik reti, ka ārstiem nav pietiekamas iespējas tos praktizēt.
Tāpat pārbaudēs secināts, ka rezidentu uzraudzība ir formāla. Bieži uzraugošais ārsts ir prombūtnē un rezidents darbojas vienatnē.
Inspekcija arī secinājusi, ka slimnīcas nav motivētas nodrošināt mazāk apmaksātus pakalpojumus, neskatoties uz pieprasījumu, piemēram, rehabilitāciju un paliatīvo aprūpi.
Veselības ministre Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!") norādīja, ka, viņasprāt, izmaiņu rezultātā, piemēram, paliatīvās aprūpes pieejamība palielināsies. "Tas ir viens no mērķiem, ko mēs ceram sasniegt pārskatāmā nākotnē. Tas ir gan finansējuma jautājums. Nav plānots nevienu slimnīcu slēgt, nevienai slimnīcai nav plānots noņemt finansējumu. Mēs mudinām, stimulējam un mēģināsim arī motivēt slimnīcas pārstrukturēt savus pakalpojumus tur, kur mēs pēc datiem redzam, ka šis pakalpojumu grozs nav optimāls. Kā viens no mērķiem ir tieši paliatīvās aprūpes attīstība arī reģionos. Mēs ceram, ka mums izdosies slimnīcas motivēt attīstīt paliatīvo aprūpi," sacīja Viņķele.
Veselības ministrija vēlas īstenot vairākas izmaiņas slimnīcu darbībā. Piemēram, atslogot universitāšu slimnīcas no darbiem, kurus var veikt mazāka līmeņa slimnīcas, kā arī attīstīt pacientu pārvadāšanu starp slimnīcām. Paredzēts aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus vairāk virzīt uz mazāka līmeņa slimnīcām, savukārt ķirurģiskās un dzemdību palīdzības darbības katrā slimnīcā plānots individuāli vērtēt pēc personālresursu iespējam un pieejamības. Tāpat paredzēts attīstīt ambulatoros pakalpojumus otrā līmeņa slimnīcās, bet trešā līmeņa slimnīcu pamatpakalpojums papildināt ar visa veida aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem un attīstīt dienas stacionāra pakalpojumus.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece norādīja, ka biedrība savu viedokli par slimnīcu reformu formulēs līdz augusta vidum, to saskaņos biedrības iekšienē un nāks klajā ar oficiālo viedokli.
Paredzams, ka atbilstoši izvērtējuma rezultātiem jaunie līgumi ar slimnīcām tiks slēgti jau no nākamā gada sākuma.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.
Eksperti gan norādījuši - gadiem ir vērojama situācija, ka slimnīcas slēpušas to reālās spējas sniegt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus.
Arī pārskatot datus, Veselības ministrija jau iepriekš neizslēdza, ka vairākās slimnīcās noteiktais līmenis varētu tikt pazemināts. Dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti. Tāpat ministrija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.
