Viņa norādīja, ka šobrīd, vērtējot veselības aprūpes sistēmas darbību, uztraukums ir nevis par to, ka pietrūks gultu vai infrastruktūras, bet gan ar cilvēkresursu pietiekamību. Cilvēkresursu trūkums ir jau ilgstoša problēma, un ir jāiegulda šīs problēmas ilgtermiņa risinājumā, jāveido cilvēkresursu stratēģija, jo ar nelieliem algu palielinājumiem mēs nenoturēsim cilvēkus, pauda Behmane.
Viņa arī uzsvēra, ka valstij jāpanāk kvalitāte sistēmā, datu uzkrāšanā, izmantošanā un analīzē, lai veicinātu uz pierādījumiem balstītus lēmumus. Behmane skaidroja, ka pašlaik tiek uzkrāti tikai administratīvie dati, statistika, cik pacientu kur bijuši, bet nav medicīnisku datu, pēc kuriem varētu vērtēt kvalitāti, un nav arī noteiks, kādi rezultāti jāsasniedz ārstēšanā.
Vairāki veselības nozares eksperti diskutē par nepieciešamību pēc efektīvas, uz pacientu orientētas veselības aprūpes datu stratēģijas. Behmane uzsvēra, ka, tikai apkopojot un analizējot medicīniskos datus, pacienti saņems kvalitatīvu aprūpi.
Patlaban Veselības ministrijā norit darbs pie lielo slimnīcu datu digitalizācijas stratēģijas, lai iestādes var apmainīties ar informāciju. Tāpat runājot par datu digitalizāciju veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) ir norādījusi, ka Covid krīzes kontekstā pirmie soļi, lai veiktu uzlabojumus ir pozitīvo Covid testu digitalizācija, ko plānots izdarīt tuvākā mēneša laikā.
