„Ja viņš sabojā kādu lielo locītavu, viņš dzīvo pastāvīgās sāpēs,” stāsta invalīdu tiesību aizsardzības centra vadītājs Mārtiņš Neibults-Miebolts. Viņš ir izsūtījis vēstuli vairākām valsts amatpersonām, tajā skaitā arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, vēršot uzmanību uz 25 000 garo pacientu rindu uz endoprotozēšanas operācijām. Invalīdu tiesību aizsardzības centra vadītājs uzskata, ka valsts garās operāciju rindas ignorē.
„Šis jautājums ir atstāts novārtā bijis visus šos gadus. Autoavārijas, kā mēs zinām, notiek katru dienu, citi negadījumi arī notiek katru dienu, un skaitlis aug, aug, un neviens nereaģē. Šie jau arī ir dzīvi cilvēki,” uzsver Neibults – Miebolts.
Endoprotezēšanas operācijās slimas locītavas aizvieto ar mākslīgu protēzi. Rindā uz valsts apmaksātu operāciju pacientam var nākties gaidīt piecus vai sešus gadus. Ja cilvēkam kļūst sliktāk, vai operācija ir steidzama, ar ārstu konsīlija lēmumu locītavu var salabot gada laikā. Tikpat ātri uz operācijas galda var tikt, ja pacients ir gatavs segt pusi no operācijas izmaksās, kas ceļa locītavas operācijai būtu aptuveni 1000 eiro. Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga stāsta, ka šogad rindas uz endoprotezēšanas operācijām ir samazinājušās par diviem simtiem pacientu, pateicoties lielākam finansējumam.
Valsts šogad endoprotozēšanas operācijām ir atvēlējusi par aptuveni vienu miljonu eiro vairāk nekā pagājušajā gadā, tāpēc šogad slimnīcas var veikt par 600 operācijām vairāk. Tomēr nauda nav vienīgais traucēklis operāciju skaita palielināšanai.
„Ārstniecības iestādēm ir ierobežotas iespējas - cik viņi var sniegt operācijas konkrētajā gadā, kāds ir šo operāciju skaits, cik viņiem ir pieejami speciālisti, kas šādas operācijas veic. Šiem speciālistiem ir ierobežots darba laiks, ir ierobežotas telpas, kuras var izmantot un citi resursi. Pieprasījums arī pieaug, jo sabiedrība noveco, bet faktiski ir iespējams veikt tik, cik šī ārstniecības iestāde var nodrošināt,” problēmas uzskaita Štālberga.
Nacionālais veselības dienests arī uzsver, ka 25 000 pacientu garajā rindā viens pacients var būt ierakstīts vairākas reizes, pierakstoties uz vairākām ārstniecības iestādēm. Visvairāk endroprotozēšanas operāciju Latvijā veic Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, kuras endoprotozēšanas rindu vadības koordinatore Dace Mūrniece stāsta, ka tikai daļa savu kārtu sagaidījušo pacientu patiešām operāciju veic.
„Viņi atnāk pie daktera, viņš pasaka, ka vēl tas celis nav jāoperē, un viņi atliek. Varbūt no katriem 100 uzaicinātiem pacientiem, kādi 20 varbūt atnāk uz operāciju tieši tajā brīdī, kad viņam pienāk rinda. Pārējie, arī veselības problēmu dēļ rindu atliek. Viņš varbūt arī ļoti grib, bet ir problēmas ar sirdi, vai vēl kaut kādas nopietnas problēmas, un nevar operēt tajā brīdī,” norāda Mūrniece.
Lai varētu veikt vairāk operāciju, Invalīdu tiesību aizsardzības centrs aicina endoprotozēšanas operācijām novirzīt naudu no Eiropas struktūrfondiem, kuri ir paredzēti invalīdu nodarbināšanai.
