Veselības dienests: E-veselības attīstībai traucējusi lielā kadru mainība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

E-veselības projekts turpina virzīties uz priekšu, un jau tuvāko gadu laikā gaidāma projekta trešā kārta. „Dienestā neuzskata, ka e-veselība ir izgāzies projekts,” tā norāda Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs, tomēr atzīst, ka lielā mērā pie dažādām projekta likstām vainojama straujā kadru mainība un darbinieku trūkums dienestā.

ĪSUMĀ:

  • NVD neuzskata e-veselību par izgāzušos projektu.
  • E-veselībai līdz šim izlietoti aptuveni 13,7 miljoni eiro, liela daļa no Eiropas Savienības fondiem.
  • Projekta 3. kārta jāīsteno līdz 2021. gada beigām, izmaksās – 10 miljonus eiro.
  • 3. kārtā plānots ieviest e-nosūtījumus un laboratorijas izmeklējumu datus.
  • NVD gan atzīst – pastāv risks 3. kārtas realizācijā neiekļauties termiņos.
  • NVD: e-veselības attīstīšanas klupšanas akmens vienmēr bijis straujā kadru mainība.
  • Ārstu biedrība vēl aizvien nav sajūsmā par e-veselības uzbūvi un iespējām.
  • NVD: Drīz būs uzlabojumi, lai e-veselība turpmāk darbotos bez pārtraukumiem.

Veselības dienests: E-veselības attīstībai traucējusi lielā kadru mainība
00:00 / 03:42
Lejuplādēt

Iepazīstinot ar e-veselības attīstību, Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs norādīja, ka šobrīd pirmo divu projekta kārtu īstenošanai faktiski izlietotais finansējums lēšams vairāk nekā 13,717 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielu daļu sedz Eiropas fondu līdzfinansējumi.

Šobrīd tiek strādāts pie projekta trešās kārtas. Tā jāīsteno līdz 2021. gada beigām, un kopējās izmaksas plānotas 10 miljonu eiro apmērā.

“Trešās kārtas divi projekti ir uzsākti: lietotājam saprotamākās funkcionalitātes, ko ir plānots ieviest – laboratorijas izmeklējumi un e-nosūtījumi. Pirmkārt, laboratorijas datu centralizācija ļaus mums mazāk veikt testus, jo mēs ātrāk varēsim piekļūt jau veiktajiem, savukārt e-nosūtījums varbūt ir pat vēl svarīgāks, jo, kad mēs runājam par rindām, mums šobrīd netiek izmērīti faktiskie gaidīšanas laiki valsts līmenī. E-nosūtījums šo problēmu praktiski atrisina, jo tur mums parādās iespēja izmērīt laiku no brīža, kad pacients pieteicies pakalpojumam, un sasiet to ar laiku, kad viņš to reāli saņem.

Un tad specialitāšu griezumā, iestāžu un arī ārstu griezumā var tos laikus mainīt, un tas mums palīdzēs gudrāk investēt un plānot pakalpojumus,” stāstīja Labsvīrs.

Tomēr par to, vai ir garantija, ka trešo projekta kārtu izdosies izpildīt noteiktajā termiņā, dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas projektu vadītāja Monika Seļicka skaidroja, ka apsolīt nevar.

Viņasprāt, pastāv risks, ka varētu pietrūkt laika projekta izstrādei. Tādā gadījumā termiņus var pagarināt, to lūdzot Ministru kabinetam.

Tikmēr Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Līga Voitkeviča skaidroja, ka lielā mērā e-veselības attīstīšanas klupšanas akmens vienmēr bijis straujā kadru mainība dienestā. Tā ietekmē arī, piemēram, plānotā e-nosūtījuma attīstību.

“Patiesībā ārējo sistēmu izstrādātāji jau ir vienreiz testējuši nosūtījumus, viņu apmierina esošā funkcionalitāte, bet šī integrācija netiek līdz galam testēta, jo mums nav cilvēku, kas varētu strādāt ar ārējo sistēmu izstrādātājiem. Mūsu pusē nav šī cilvēka, kas nosēstos pretī, izķertu kļūdas, pateiktu, kas jums ir nepareizi vai pareizi – mums vienkārši šāda cilvēka nav.

Ilgstoši neaizpildītas štata vietas tieši zemā atalgojuma dēļ – līdz ar to ir pārslodze esošajiem darbiniekiem. Cilvēki vienkārši pārdeg un aiziet,” atzina Līga Voitkeviča.

Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece norādīja – e-veselībā vēl aizvien ir virkne problēmu, tomēr nevar noliegt, ka tā kļūst aizvien labāka. Tāpat ļoti tiek gaidīta e-nosūtījumu iespēja.

“Protams, trešā kārta ir vajadzīga. Tā problēma ar e-veselību vēl joprojām ir, ka tā dažkārt strādā ļoti lēni, pēdējā laikā labāk. Un ir šie pārrāvumi darbībā. Šī konstrukcija, kas ir uzbūvēta – vai to var izlabot vai ir jātaisa kas jauns... Tās ir bažas, par ko mēs esam runājuši jau ar ministriju un NVD, bet mēs ceram, ka 3. kārtā šos jautājumus varēs sakārtot,” atzina Aizsilniece.

Savukārt Nacionālā veselības dienesta direktora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edgars Goba skaidroja, ka drīzumā varētu būt gaidāmi uzlabojumi sistēmā, kas ļautu e-veselībai turpmāk darboties bez pārtraukumiem.

Tajā pašā laikā viņš vērš uzmanību uz to, ka e-veselība ir saistīta ar daudziem serveriem, kuru kļūdu gadījumā var tikt ietekmēts arī e-veselības darbs, tāpēc jāsaprot, ka ne vienmēr e-veselības nedarbošanās gadījumā vainīga tieši šī sistēma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti