Runājot par obligāto veselības apdrošināšanu, Ražuks norādīja, ka šāda sistēma nav nekas jauns un tāda jau darbojās arī Latvijas brīvvalsts laikā. Tāpat šobrīd šāda sistēma pastāv 16 Eiropas valstīs. Šajās valstīs veselības apdrošināšanas sistēma tiek finansēta, atskaitot daļu no strādājošo bruto algas. Savukārt par nestrādājošajiem, piemēram, bērniem, bezdarbniekiem un pensionāriem samaksā valsts.
Kopumā, lai finansētu veselības apdrošināšanu, citās valstīs no bruto darba algas nodokļos tiek novirzīti 9-16%. Piemēram Lietuvā no bruto darba algas veselības apdrošināšanas sistēmai darba devējs iemaksā 3%, bet darba ņēmējs - 6%.
Ražuks uzsvēra, ka Latvijā obligātajai veselības apdrošināšanai nav alternatīvas, jo nepieciešamo finansējumu veselības aprūpei valdība nevar un nevarēs piešķirt.
Deputāts stāstīja, ka Veselības ministrija ir sarēķinājusi, ka visu pakalpojumu finansēšanai no valsts budžeta nepieciešami 1,34 miljardi eiro.
Līdz ar to šobrīd iztrūkums ir 679 miljoni eiro.
Viņš piebilda, ka Igaunijā veselības aprūpes budžets ir 953 miljoni eiro, bet Lietuvā - 1,44 miljardi eiro. Savukārt Latvija veselībai tērē 714 miljonus eiro. Līdz ar to, lai sasniegtu aptuveni vidējo rezultātu, nepieciešami vēl 200 miljoni eiro.
Aprēķināts, ka, lai šo summu iegūtu, katru mēnesi no vidējās bruto algas, kas 2015.gadā bija 818 eiro, katram strādājošajam būtu jāsamaksā 25 eiro. Savukārt, lai iegūtu nepieciešamos 679 miljonus eiro un nodrošinātu visus pakalpojumus pilnībā, katram strādājošajam vidēji būtu jāsamaksā 74 eiro katru mēnesi.
Ražuks arī norādīja, ka tad ir jādomā, vai šī summa tiek pārdalīta no jau esošajiem nodokļiem vai arī tiek radīts jauns nodoklis. Viņš pats gan uzskata, ka nodokļus būtu iespējams pārdalīt. Tāpat jādiskutē par nodokļa sadalījumu, proti, cik daudz maksā darba devējs un cik daudz - darba ņēmējs.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) valdības deklarācijā norādīts, ka tiks izstrādāts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modelis, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Iepriekš bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") pauda, ka no 2017.gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana.
