Panorāma

Izmeklēs «zemessargu lāpstiņu lietu»

Panorāma

Panorāma

Naudas injekciju vietā – reforma

Veselības aprūpes nozarē gaidāmi jauni tarifi un mazāks pakalpojumu grozs

Pamatīgas pārmaiņas, kas kardināli maina gan naudas plūsmu veselības sistēmā, gan ārstu algas, gan to procedūru sarakstu, par kurām valsts tiešām var atļauties maksāt. Tā Veselības ministrija (VM) plāno reformēt agonējošo veselības aprūpes sistēmu, un šim plānam 1.jūlijā jāgūst valdības atbalsts. Pagaidām ministram Guntim Belēvičam (Zaļo un zemnieku savienība) ir arī premjera uzticības kredīts.

Ar papildu naudas injekcijām nozari glābt nevar, tāpēc tapis jauns veselības reformu plāns, ko pagaidām redzējuši vien tā izstrādātāji un premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš to vērtē pozitīvi: "Esam nonākuši līdz precīzam, strukturētam plānam, kur viss ir pateikts. (..). Būs 35 miljoni nākamgad un līdz tam mežonīgs darbs, lai varam kaut ko darīt ilgtermiņā!''

Būtiskākie šie mežonīgā darba jeb reformas punkti ir zināmi arī Latvijas Televīzijai.

Principā tiks ieviests jauns pakalpojumu sniedzēju kartējums jeb masterplāns, kas noteiks – kādus pakalpojumus visas valstī strādājošās ārstniecības iestādes sniedz.

Un ļaus saprast, cik līdzvērtīgu palīdzību saņem cilvēks Alūksnē, Bārtā vai Rīgā. Šīs kartes ietvaros tiks vērtētas arī pakalpojuma sniedzēju izmaksas.

Atsevišķa darba grupa Veselības ministrijā pārskata pakalpojumu grozu, jo pagaidām tas sola vairāk, nekā reāli valsts var apmaksāt. Būs jauni tarifi, kas segs patiesās pakalpojuma izmaksas. Tas nozīmē arī lielākas algas mediķiem. Plānots apmaksāt arī vairāk topošo ārstu apmācību. Tiesa, visticamāk, pats pakalpojumu grozs tiks samazināts.

"Grozs tiek pārskatīts, principā visā ir izmaiņas, jo ir pilnīgi skaidrs, ka sasniegts bedres dibens un no šīs bedres mums jātiek ārā," skaidroja ministrs.

Izeja – obligātā apdrošināšana?

Bez papildu naudas tas nav iespējams un šis pagaidām ir svarīgākais un karstākais jautājums plānotajā reformā. Ministrs vēl nevar pateikt, vai izdosies panākt konkrētu finansējuma piesaisti iekšzemes kopproduktam vai tiks lemts par labu obligātajai veselības apdrošināšanai.

Latvijas Bankas eksperti gan uzskata, ka izeja ir, tikai ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu ikvienam. Kad strādājošie maksā paši vai to dara viņu darba devējs, bet bērnus un pensionārus apdrošina valsts. "Mēs piedāvājam kardināli izmaiņas, regulāri konkurējošu modeli ar privāto apdrošināšanu, kurā var iesaistīties arī valsts, ar polisēm un tarifiem, kas konkurē," teica Latvijas Bankas vadošais ekonomists Uldis Rutkaste.

Kuru ceļu izvēlēsies valdība – celt finansējumu budžeta ietvaros vai ieviest obligāto apdrošināšanu, Belēvičs vēl nevar pateikt.

Taču gaidāmo strādājošo protestu, kur mediķus atbalstīs arī citas arodbiedrības, viņš neuzskata par neuzticību sev vai valdībai.

Tāpat reforma paredz beidzot iedarbināt e-veselību, kas ar laiku ļaus identificēt, vai pakalpojuma saņēmējs maksā nodokļus un kā viņš ir apdrošināts. Ar nozares organizācijām, tostarp Latvijas Slimnīcu biedrību un mediķu arodbiedrību, veselības ministrs to apspriedīs šo piektdien.

Protests saskaņots ar "Saskaņu"

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris telefonintervijā raidījumā "Panorāma" apliecināja, ka arodbiedrības pagaidām nav iepazīstinātas ar jauno reformu plānu. Taču jau tagad ir skaidrs, ka arodbiedrības iebildīs pret iespējamo pakalpojumu groza mazināšanu.

"Mēs to vērtējam negatīvi, un mēs tam pretosimies, aicinot pievienoties protestiem arī iedzīvotājus," teica Keris.

Jautāts, cik lielā mērā maijā gaidāmajā protesta akcijā iesaistās Saeimas opozīcijas partija "Saskaņa”, ar kuru LVSADA ir noslēgts sadarbības līgums, un vai tā finansē šīs aktivitātes, Keris norādīja - akcijā aicināti piedalīties un atbalstīt to ir visi, kas atbalsta iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu veselības aprūpi.

"Par to, kādā veidā šis atbalsts varētu izpausties, varētu vēl notikt konsultācijas. Taču šodien ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību pārrunājām jautājumu par finansēšanu, visu galveno smagumu iznesīs pašas arodbiedrības," teica Keris, noliedzot to, ka ar "Saskaņu" ir vienošanās par kādu atbalstu protesta akcijai.

Tikmēr "Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs norādīja: "Protams, ka mēs atbalstām šo pasākumu". Par to gan nav bijis partijas valdes lēmuma, taču "līdz šim mēs bijām rūpīgi saskaņojuši visas tās rīcības, kuras bija virzītas, lai nodrošinātu veselības aprūpi Latvijā". Par pasākumu Pimenovs vēl iepriekšēja nedēļā sazvanījies ar Keri.

"Šeit nekādas pretrunas nav. Mēs esam saskaņojuši to, ka protesta akcija būs un abas puses par to ir informētas. Bet, kā tieši varētu izpausties "Saskaņas" atbalsts šai akcijai, par to nekādas vienošanās nav. Tāpat mēs gaidām, ka akciju atbalstīs citas Saeimā pārstāvētās partijas. (..) Bet šīs precizējošās konsultācijas vēl ir priekšā," noteica Keris.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti