Pašreizējā tarifu sistēma, pēc kuras valsts sedz noteiktu slimību ārstēšanu, ir tik novecojusi, ka tajā nemaz nav aprakstīti daudzi medicīnas sasniegumi, kurus šodien lieto. Tāpēc Stradiņa slimnīcā, neskatoties uz papildu darba slodzi ārstiem, ko prasīs ievērojami detalizētāka atskaitīšanās jaunajā – diagnožu apmaksas sistēmā, ir par tās ieviešanu.
Šo sistēmu sen jau lieto daudzas pasaules valstis, uzskatot to par vienu no labākajām sistēmām. Un man patiess prieks, ka ātrāk vai vēlāk mēs tomēr strādāsim ar šo sistēmu," „Panorāmai" atzina P. Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Guntis Bahs.
Diagnožu sistēmā valsts finansējums tiks balstīts uz ļoti detalizētu informāciju par to, kādas manipulācijas, medikamenti un personāla iesaiste vajadzīga konkrētās slimības ārstēšanai.
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs telefona sarunā ar Latvijas Televīziju bija ar mazāku entuziasmu. Jaunā sistēma no ārsta prasīs vairāk atskaišu, tajā pašā laikā slimnīcas vadītājam līdz galam nav skaidrs, kā apmaksās diagnozes. Reģionālo un mazo slimnīcu rezervēto attieksmi skaidro vēl kas - pašreiz pilnīgi visām slimnīcām, piemēram, par apendicīta ārstēšanu maksā vienādu tarifu, taču līdz ar jauno sistēmu daudzos gadījumos par vienas un tās pašas slimības ārstēšanu universitātes slimnīcas no valsts saņems lielāku finansējumu nekā pārējās.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša skaidro: „No vienas puses mēs varam teikt – apendicīts vienādi maksā visās slimnīcās. No otras puses ir tā, ka sarežģīts apendicīts parasti nonāk terciārā līmeņa hospitālī, un tas jau nav vairs vienkārši apendicīts, tur droši vien ir kaut kādas komplikācijas. Un, komplicējoties šim gadījumam, nāk klāt papildus izmaksas, kas šobrīd parastajā tarifā ir vienāds visiem, bet jaunajā sistēmā tas būs komplicēts gadījums, kur visas izmaksas tiks arī uzskaitītas."
Vidzemes slimnīcā arī bažījas, ka brīdī, kad beidzot tiks rūpīgi uzskaitītas visas izmaksas katras slimības ārstēšanai, summas izrādīsies lielākas nekā valsts vispār gatava maksāt un viss beigsies ar to, ka sistēma darbosies vien daļēji. Šādu iespēju pieļauj arī Bērnu slimnīcas vadītāja.
Jau ziņots, ka veselības ministre Ingrīda Circene („Vienotība") plāno, ka nākamais būtiskais solis veselības aprūpes finansēšanas reformā būs par samaksāto naudu nonākt līdz maksimāli labam rezultātam. Pašlaik tiek maksāts par procesu – valsts apmaksā rēķinu par to, kas ir izlietots, cik ir veikti izmeklējumi, cik ir iesaistīts personāls, bet mazāk vērtē to, vai rezultātā iedzīvotājs ir ātrāk atgriezies darbā, vai viņam nav ilgstoša slimošana, vai viņam nav invaliditāte, vai ārstēšana ir bijusi pietiekami kvalitatīva. Pagaidām atbildīgās iestādes vēl analizē citu valstu pieredzi, un Latvijā sistēma, ka par katru konkrēto diagnozi ārstniecības iestādei maksā noteiktu summu, varētu sākt darboties nākamgad.
