Sadaļas Sadaļas

Veselības aprūpes atbalsta personāla streika pagaidām nebūs; cer vienoties par algas celšanu

Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība turpinās sarunas ar Veselības ministriju par algu pieaugumu atbalsta personālam, tāpēc pagaidām nozarē vēl nestreikos. Ministrija plāno darba samaksas pieaugumu ārstiem un māsām 9% apmērā, bet atbalsta personāla atalgojuma palielināšanai nākamā gada budžetā nauda nav pieprasīta. Arodbiedrībā to uzskata par diskrimināciju un draud ar streiku, ja budžeta pieprasījumā nebūs izmaiņu.

Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība turpinās sarunas ar Veselības ministrijuPaula Dēvica

Jau kopš vasaras sākuma Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret Veselības ministrijas veidoto politiku, paredzot nākamajā gadā palielināt algas ārstiem un māsām par 9%, bet tajā pašā laikā algu pieaugumu neparedzot atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas.

Augusta beigās organizācija iesniedza divas streika prasības, pieprasot turpmākos trīs gadus palielināt algas arī šiem darbiniekiem katru gadu 5% apmērā. Otra prasība ir turpmākos trīs gadus ārstiem un māsām atalgojumu palielināt 10% apmērā.

Pirmdien, 30. augustā, notikušajā ministrijas un arodbiedrības sanāksmē organizācija prasības mazinājusi. Tās vadītājs Valdis Keris Latvijas Radio skaidroja: "Mēs nodemonstrējām labas gribas žestu un mīkstinājām prasības. Proti, nevis trīs gadus pēc kārtas paaugstināt darba samaksu, bet paaugstināt darba samaksu nākamgad. Bet par tādiem procentiem, par kādiem esam iestājušies. Proti, jau pieminētajam atbalsta personālam vidējo darba samaksu par 5%, bet ārstniecības personālam visās kategorijās par 10%."

Ministrijā gan skaidroja, ka vispirms ir jāvienojas, kuri darbinieki ietilpst kategorijā "atbalsta personāls".

Keris minēja, ka tie ir grāmatveži, informācijas tehnoloģiju speciālisti, elektriķi, santehniķi, ēdināšanas nodrošinātāji un vēl citi.

Nākamā tikšanās plānota pēc divām nedēļām, kad iecerēts ieviest skaidrību gan par amatu kategorijām, gan kopējām šāda algu pieauguma izmaksām. Turklāt beigu beigās tas, vai šīs prasības izdosies izpildīt, esot atkarīgs no tā, kāds budžets būs atvēlēts veselības aprūpes nozarei kopumā, skaidroja ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika.

Dreika norādīja: "Darba samaksa šobrīd, iekļaujot visa veida piemaksas, kuras saņem veselības aprūpē strādājošie, ir Covid-19 laikā ievērojami pieaugusi. Domāju, ka arodbiedrības prasītie principi ir sen jau pārsniegti, līdz ar to ir jāsaprot, kurā virzienā abas puses virza šīs sarunas. Tas, vai tas ir tikai 2022. vai arī 2023., 2024. gads, šobrīd neko būtiski nemaina. Svarīgākie ir nākamā gada budžeta cipari. Mēs šobrīd negribīgi skatāmies uz iespēju lineāri prasīt algu pieaugumu, nesaistot to ar darba saturu un darba samaksas caurspīdīgumu."

Abu pušu sarunas turpināsies pēc divām nedēļām, tāpēc pašlaik arodbiedrība streikam vēl negatavojas. Tomēr, ja puses nespēs panākt kompromisu, tad nozarē sola streikot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt