Vai veselības apdrošināšana var glābt veselības aprūpi Latvijā? Un kādai šai apdrošināšanai jābūt? Par to piektdien, 31.martā, pēc ilgāka pārtraukuma diskutēt atsāka Saeimas deputāti, ministriju pārstāvji, mediķu un pacientu organizācijas, kā arī apdrošinātāji.
Viens no diskusijas rīkotājiem, Saeimas Veselības apakškomisijas vadītājs Ražuks secina, ka līdzšinējie priekšlikumi – naudu vienkārši vēl vairāk meklēt esošajā budžetā - problēmas īsti nerisina un ar nodomu jautājumu aktualizējis tieši šobrīd.
"Tiek apsolīts, pat tiek piedraudēts ar jaunu nodokļu reformu, ka kaut ko izjauks un būs pa jaunam. Īstais brīdis, lai kaut ko pārdalītu veselības aprūpei. Īstais brīdis! Un otrs. Nepieciešama sistēma, jo esošajā nevar naudu ieliet," uzskata Ražuks.
Tā kā optimāli veselības 780 miljonu budžetu vajadzētu papildināt par 300 miljoniem eiro, Ražuks atzīst – ar iezīmētu 1% no sociālajām iemaksām, kā spriests līdz šim, nepietiks.
Pēc deputāta domām, vajadzētu arī 1% IIN un 1% no PVN. Tad vismaz pietuvotos vajadzīgajai summai. Turklāt sociālo nodokli par šo 1% arī vajadzētu palielināt, jo vienkārši no sociālā budžeta pasmelties nedrīkstot.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības izvirzīta) gan norāda, ka pacientu finansiālais ieguldījums medicīnas pakalpojumu apmaksai jau šobrīd ir liels.
"Rudenī jau tika pieņemts lēmums, ka finansēšana veselības aprūpei ir veselības apdrošināšana no kopējiem nodokļiem. Un tas, par ko ir jāizlemj – no kura tieši nodokļa.
Tas, kas notiek šodien, man tāda "de javu" sajūta, kad mēs mēģinām sildīt vecu zupu, dalīt grozu un pierādīt to, ka iedzīvotājiem ir jāmaksā kaut kas no savas kabatas klāt," teica ministre.
Kā nodokļu naudu sadalīt par labu veselībai – to jaunās nodokļu reformas kontekstā Veselības un Finanšu ministrijas ierēdņi esot pārrunājuši. Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis arī piektdien norādīja, ka pērnruden apspriestais variants par 1% no sociālajām iemaksām joprojām ir aktuāls un problēmas neradīšot.
"Minētās reformas, kas saistītas ar solidaritātes nodokļa ieviešanu, autoratlīdzību saņēmējiem sociālās garantijas, arī minimālās algas pieaugums, rada papildus ieņēmumus tieši sociālajā budžetā, un vēl arī virkne citu pasākumu. Tādējādi mēs redzam, ka tas ir viens no budžetiem, kur būs papildinājums," sacīja FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.
Tas gan joprojām neatbild uz jautājumu, kur ņemt naudu visā vēlamajā apjomā. Tādēļ arī Saeimā atzīst, ka diskusijas joprojām notiks un tuvākajā laikā šis temats būs arī deputātu darba kārtībā atbildīgajās komisijās.